Pirms 10 gadiem notika Andidžonas slaktiņš - lielākais postpadomju telpā
Foto: AP/Scanpix

Īsi pēc kaimiņu Kirgizstānā notikušās "Tulpju revolūcijas" arī Uzbekistānu pirms desmit gadiem pāršalca cerība gāzt autoritāro prezidentu Islamu Karimovu. Valsts austrumu pilsētā Andidžonā notika plaši protesti, kuros piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku, kad 13. maijā ieradās armija un pa viņiem atklāja uguni.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bojāgājušo skaits tiek lēsts no 187 (valsts institūciju oficiāli sniegtie dati) līdz pat 1500 cilvēkiem (vairāku aculiecinieku aprēķini). Lielākā daļa cilvēktiesību aktīvistu gan uzskata, ka reālais slaktiņā nogalināto skaits ir ap 700.

Demonstrācijas aizsāka Karimova pārstāvju pavēle apcietināt 23 vietējos uzņēmējus, kuri pēc Uzbekistānas varas iestāžu teiktā esot islāma ekstrēmisti un to atbalstītāji. Viņu patiesais apcietināšanas iemesls gan esot bijusi uzņēmēju lielā popularitāte blīvi apdzīvotās Fergānas ielejas un tās lielākās pilsētas Andidžonas iedzīvotāju vidū, kas nav patikusi oficiālajiem līderiem.

Pēc šī varas iestāžu gājiena protestētāju tūkstošiem izdevās ieņemt vietējo armijas bāzi un pilsētas domi, kā arī ielauzties cietumā un atbrīvot apcietinātos. Pēc tam tie sarīkoja mierīgu demonstrāciju pilsētas galvenajā laukumā, pieprasot Karimova atkāpšanos, korupcijas apkarošanu, kā arī pārtraukt izrēķināšanos ar musulmaņu kopienu.

Ar AK-47 automātiem bruņoti karavīri ielenca protestētāju pilno laukumu un atklāja uguni, šaujot arī pa sievietēm un bērniem. Tolaik aculiecinieki ziņoja, ka pēc uguns pārtraukšanas karavīri apstaigājuši ievainotos un daudzus no tiem nogalinājuši ar šāvieniem galvā.

Pēc notikušā lielākā daļa slaktiņu upuru aprakti masu kapos pilsētas pievārtē, bet tos ievainotos, kuri nonākuši slimnīcās, vēlāk specvienību karavīri aizveduši nopratināšanai. Vairāki simti demonstrāciju dalībnieki tika notiesāti uz līdz pat 22 gadus ilgiem termiņiem cietumā.

"Karimovs skaidri parādīja, ka nepieņems nekādu opozīciju un sacelšanos," Maskavā dzīvojošais politiskais analītiķis Daņils Kislovs notikušo skaidro "Al Jazeera". Valsts līderis notikušajā vainoja islāma teroristus, kā arī vārdā neminētus "Rietumu spēkus", kuri plānojuši apvērsumu.

Savukārt spēcīgākie opozicionāri bija sašutuši, ka Andidžonas iedzīvotāji bija rīkojušies bez jebkāda plāna un protestu saskaņošanas ar citām opozicionāru grupām un trimdā esošajiem Karimova politiskajiem ienaidniekiem. Medijam "Al Jazeera" viens no viņiem - bijušais prezidenta amata kandidāts Muhameds Solihs - norāda, ka joprojām nožēlo, ka pilsētas aktīvisti "ignorēja politisko opozīciju, rīkojās spontāni, neprofesionāli un bez skaidra plāna".

Lai gan apsūdzības pret uzņēmējiem un protestu dalībniekiem bija safabricētas, iepriekš valsts patiešām bija saskārusies ar terorisma draudiem.

Organizācija "Uzbekistānas Islāma kustība", kura cieši sadarbojās ar "Taliban", 1999. gadā Taškentā sarīkoja nāvējošu sprādzienu virkni. Varas iestādes pēc šiem teroraktiem apsūdzēja un apcietināja tūkstošiem reliģiozu cilvēku, bet pēc 11. Septembra teroraktiem ASV piedāvāja Uzbekistānā izvietot armijas bāzi NATO vajadzībām.

Pēc Rietumvalstu izteiktās kritikas un pieprasījuma veikt starptautisku
notikušā izmeklēšanu Karimovs lauza līgumu un slēdza nozīmīgu ASV
armijas bāzi pie Afganistānas robežas, kā arī paziņoja par attiecību
uzlabošanu ar Maskavu.

Tikmēr mēreni labas attiecības ar šo Centrālāzijas valsti cenšas uzturēt
Vācija, kurai valsts dienvidos joprojām atrodas militārā bāze.

Islams Karimovs, kurš valstī valda jau 26 gadus, šā gada martā tika kārtējo reizi pārvēlēts nedemokrātiskās vēlēšanās. Viņa režīms, kurš aktīvi vēršas pret musulmaņiem, opozicionāriem un uzņēmējiem, kuri traucē valdošajiem klaniem, tiek uzskatīts par vienu no represīvākajiem un korumpētākajiem pasaulē.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ASV NATO Uzbekistāna
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form