Vīrietis runājis tādā pašā labi nostādītajā balss tonī, kādā runā Bērings-Breivīks, un mierīgi brīdinājis par Darba partijas jauniešu organizācijas biedru apšaušanu, norādīja NRK.
2011.martā uz Norvēģijas valdības telefona numuru piezvanījušais vīrietis minējis arī manifestu. Kā zināms Bērings - Breivīks dažas stundas pirms uzbrukumu sākuma ievietoja internetā un izsūtīja pa elektronisko pastu Norvēģijas galēji labējiem politiķiem 1500 lappušu manifestu, kas daļēji ir viņa dienasgrāmata, un tas liecina, ka uzbrukumus viņš gatavojis vairākus gadus.
Satraucošā satura dēļ sekretārs pierakstīja zvanītāja teikto, tomēr policija par to tā arī netika informēta, atzina Norvēģijas valdības pakalpojumu centrs.
"Zvans nekad netika uztverts kā reāli draudi, bet vairāk kā izplūdusi un nesakarīga vāvuļošana," skaidroja centra komunikāciju daļas vadītāja Margota Vogdāla, norādot, ka par zvanu policija tika informēta vien jau pēc uzbrukumiem, jo centrs uzskatīja, ka zvans varētu būt saistīts ar notiekošo. Plašāku informāciju par sarumu un tās saturu viņa nesniedza.
NRK rīcībā esošā informācija liecina, ka sekretārs pierakstīja izteikto draudu raksturu, zvanītāja vārdu, telefona numuru un zvana datumu.
Valdības pakalpojumu dienestā norādīja, ka nav zināms, vai zvanītājs bija pats Bērings-Breivīks, bet zīmīte par šo zvanu atradās vienā no ēkām, kas cieta ekstrēmista sarīkotajā sprādzienā.
Savukārt laikraksts "Aftenposten" vēstīja, ka uzbrucējs zvanījis 2010.gada maijā vai jūnijā, lai iegūtu dažādu politisko partiju jaunatnes kustību pasākumu sarakstu.
Atsaucoties uz informāciju, ko policija ieguva no ministrijas amatpersonas, laikraksts vēstīja, ka Bērings - Breivīks nav saņēmis lūgto informāciju, jo ministrijai tādas vienkārši nav.
Novembra beigās tiesā iesniegtajā divu tiesas ekspertu slēdzienā teikts, ka 32 gadus vecajam Bēringam - Breivīkam laika gaitā attīstījusies paranoiskā šizofrēnija, kas ir garīgs stāvoklis, kurš mainīja viņa spriešanas spējas, varēja novest pie uzbrukumiem un ietekmēja viņu uzbrukumu laikā, ar šādu lēmumu paverot iespēju, ka par 77 cilvēku nogalināšanu apsūdzētais Bērings - Breivīks varētu nonākt nevis cietumā, bet psihiatriskās aprūpes iestādē.
Uzbrukumos cietušo advokāti ceturtdien lūdza veikt jaunu psihiatrisko ekspertīzi Bēringam - Breivīkam.
Galīgo lēmumu par to, vai Bēringu - Breivīku var saukt pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem, pieņems tiesa, kas gan praktiski seko ekspertu secinājumiem.
14.novembrī tiesnesis nolēma vēl uz 12 nedēļām līdz 6.februārim pagarināt viņam noteikto drošības līdzekli apcietinājumu. Pirmajās četrās nedēļās viņam liegts izmantot medijus, bet pirmajās astoņās nedēļās viņa apmeklētājus un pastu kontrolē varas iestādes. Līdz 17.oktobrim Bērings- Breivīks atradās pilnīgā izolācijā, bet līdz 28.novembrim viņam bija liegts pieņemt apmeklētājus un sazināties ar ārpasauli.
Gaidāms, ka lietas izskatīšana pēc būtības tiesā sāksies 16.aprīlī.
Bērings- Breivīks tiesā atzinās slaktiņa īstenošanā, tomēr savu vainu noliedza. Ekstrēmists arī neatzina, ka tiesai ir jurisdikcija izskatīt viņa lietu.
22.jūlijā Bērings- Breivīks sarīkoja divus teroraktus. 32 gadus vecais ekstrēmists atzīst, ka sarīkoja sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur ekstrēmists nogalināja 69 cilvēkus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
