Polijas kompānija "PKN Orlen" piektdien Amsterdamā parakstīja līgumu ar bankrotējošās Krievijas kompānijas "Jukos" struktūrvienību "Yukos International UK" par Lietuvas koncerna "Mažeiķu nafta" akciju kontrolpaketes - 53,7% akciju - iegādi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Darījuma summa ir 1,492 miljardi dolāru (822,09 miljoni latu).

Savukārt Lietuvas valdība piekritusi pārdot Polijas kompānijai aptuveni 31% paketi no tai piederošajiem 40,66% koncerna akciju par 851,829 miljoniem dolāru (469,36 miljoniem latu), piedāvājot iespēju izpirkt vēl 10% akciju piecu gadu laikā par 278 miljoniem dolāru (153,18 miljoniem latu), teikts valdības izplatītajā paziņojumā.

Koncernā "Mažeiķu nafta" ietilpst "Mažeiķu naftas" pārstrādes rūpnīca, Būtiņģes naftas terminālis un Biržu naftas vads. 2005.gadā Mažeiķu rūpnīca pārstrādāja 9,25 miljonus tonnu jēlnaftas - par 6,8% vairāk nekā gadu iepriekš.

Polijas kompānija arī gatavojas investēt miljardu litu (551 miljonu latu) rūpnīcas modernizēšanā, lai palielinātu ražošanas apjomus.

Kā pastāstījis Lietuvas saimniecības ministrs Ķēstutis Daukšis, Lietuvas valdība savukārt varēs izmantot savas pirmpirkuma tiesības un atpirkt no Polijas kompānijas "Mažeiķu naftas" pārstrādes rūpnīcu, ja tā piecus gadus pēc kārtas strādātu ar zaudējumiem vai ja "PKN Orlen" nolemtu to pārdot uzņēmumam, kas apdraudētu Lietuvas nacionālo drošību.

Paredzams, ka trešdien Lietuvas valdība līgumu apstiprinās un nodos Seimam, kam tas jāapstiprina, lai darījums tiktu atzīts par notikušu, bet pirms tam tas vēl jānovērtē Eiropas Savienības (ES) Konkurences padomei.

Polijā "PKN Orlen" un "Jukos" līgums tiek vērtēts kā lielākā Polijas investīcija ārvalstīs.

Tam stājoties spēkā, "PKN Orlen" ar septiņām naftas pārstrādes rūpnīcām Polijā, Čehijā un Lietuvā kļūs par lielāko atsevišķo Krievijas jēlnaftas pircēju ārvalstīs, kas ik gadus iegādāsies 35 miljonus tonnu - aptuveni 15% no Krievijas naftas eksporta kopējā apjoma.

Šis pirkums ļaus 7,5 miljardus dolāru (4,13 miljardus latu) vērtajai Polijas kompānijai, kurai nav savu naftas atradņu, pasargāt iekšējo tirgu no iespējamajiem sāncenšiem, kas, iegādājoties Mažeiķu rūpnīcu, visai viegli varētu paplašināt produkcijas pārdošanu Polijas ziemeļos, jo Mažeiķus no Polijas robežas šķir aptuveni 150 kilometri.

"PKN Orlen", kas ieņēmumu ziņā ir lielākā kompānija Polijā, pēdējo gadu laikā iegādājusies aktīvus Vācijā un Čehijā, sacenšoties par pozīcijām Viduseiropā ar Austrijas kompāniju OMV un Ungārijas MOL.

Kompānija norādījusi, ka darījums, kas būtu jāpabeidz, vēlākais, 2007.gada pirmajā ceturksnī, padarīs to par lielāko naftas sabiedrību Viduseiropā gan pārstrādes apjomu, gan degvielas uzpildes staciju tīkla, gan ieņēmumu ziņā.

Analītīķi atzinuši, ka Polijas kompānijai šis pirkums, kas būtībā bija "aizsardzības solis", ir ļoti izdevīgs un cena uzskatāma par taisnīgu, bet tagad svarīgākais jautājums ir naftas piegāžu nodrošināšana.

Daukšis izteicies, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju "PKN Orlen" saņēmusi piedāvājumus no vairākām naftas kompānijām, kas varētu piegādāt jēlnaftu vai nu caur Būtiņģes termināli vai pa pašreizējo naftasvadu sistēmu.

Naftas tirgotāji Maskavā uzskata, ka "PKN Orlen" uzvara pār citām pretendentēm - Krievijas "Lukoil" un TNK-BP un Kazahstānas "Kazmunaigaz" - var aizkaitināt Kremli, kas energoresursu piegādes reizēm izmantojis kā politisku ieroci.

Taču PKN paziņojusi, ka tās pašreizējie jēlnaftas piegādātāji, tai skaitā Krievijas kompānijas "Rosņeftj" un Polijā bāzētā tirdzniecības firma J&S, garantējušas pietiekamas naftas piegādes Mažeiķu rūpnīcai.

"Mēs esam nopietni Krievijas jēlnaftas pircēji, un es domāju, ka Krievijas kompānijas ir gandarītas par šiem ieņēmumiem," preses konferencē sacīja kompānijas vadītājs Igors Halupecs.

Pirms darījuma "PKN Orlen" apliecināja, ka sagādājusi 2,54 miljardus ASV dolāru (1,4 miljardus latu), kas nepieciešami, lai tā varētu pārņemt Lietuvas koncernu. Kompānija norādīja, ka no saviem līdzekļiem samaksās 100 miljonus ASV dolāru (55,1 miljonus latu), vēl 940 miljonus dolāru (517,94 miljonus latu) nodrošinājusi kredītos un 1,5 miljardus dolāru (826,5 miljonus latu) investoru solītajos līdzekļos apmaiņā pret atlaidēm turpmāko akciju emisiju iegādē.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form