Tisjakai pēc meitiņas piedzimšanas ievērojami pasliktinājusies redze, un tagad viņa reģistrēta kā invalīde.
Tiesa piesprieda Polijai izmaksāt sievietei 25 000 eiro kompensāciju un segt 14 000 eiro tiesas izdevumus.
"Es esmu apmierināta ar šo lēmumu. Tas ir apkaunojums, ka es nespēju panākt taisnīgumu Polijā. Ikvienai sievietei vajadzētu būt tiesībām izlemt, vai viņa vēlas vai nevēlas bērnu, un valdībai nevajadzētu tajā iejaukties," pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem sacīja Tisjaka.
Ņujorkā bāzētās organizācijas Reproduktīvo tiesību centra Eiropas tieslietu padomniece Kristīna Zampa norādīja, ka šis ir viens no svarīgākajiem ECT lēmumiem attiecībā uz sieviešu tiesībām.
"Šis ir viens no vissvarīgākajiem lēmumiem, kurus šī tiesa pēdējo desmit gadu laikā pieņēmusi attiecībā uz sieviešu reproduktīvajām tiesībām," sacīja Zampa. "Polijā ir tūkstošiem sieviešu, kurām tiek liegta iespēja izdarīt abortu, kaut arī likums viņām to atļauj."
Tisjaka ar savu trešo bērnu palika stāvoklī 2000.gadā. Trīs ārsti viņai sacīja, ka viņa var palikt akla, ja dzemdēs bērnu, taču mediķi atteicās viņai izrakstīt nosūtījumu aborta izdarīšanai.
Galu galā Tisjakas ģimenes ārsts izrakstīja viņai nosūtījumu aborta izdarīšanai, taču, kad viņa devās uz kādu Varšavas slimnīcu izbeigt grūtniecību, ginekoloģijas nodaļas vadītājs nolēma, ka nav medicīnisku iemeslu veikt abortu.
Pēc bērna piedzimšanas Tisjakas redze ievērojami pasliktinājās dēļ asinsizplūduma acs tīklenē.
Viņa vairs nespēj saskatīt priekšmetus, kas atrodas tālāk par 1,5 metru, un var draudēt pilnīgs aklums. Tisjaka reģistrēta kā invalīde un saņem 560 zlotu (98 latu) ikmēneša invaliditātes pensiju. Savus trīs bērnus viņa audzina viena pati.
Pēc redzes pasliktināšanās Tisjaka iesniedza sūdzību pret Varšavas slimnīcas ginekoloģijas nodaļas vadītāju, taču apgabala prokuratūra nolēma, ka starp ārsta lēmumu un viņas redzes pasliktināšanos nav nekādas saistības.
Pēc noraidījuma vietējās instancēs viņa 2006.gada februārī vērsās ECT un norādīja, ka viņa cietusi no nelikumīgas iejaukšanās privātajā dzīvē, necilvēcīgas un pazemojošas apiešanās un diskriminācijas dzimuma un veselības problēmu dēļ.
ECT savā lēmumā nosodīja faktu, ka Polijas likumos nav minētas procedūras, kā risināt šādus gadījumus, kad starp māti un ārstiem vai pašiem ārstiem pastāv nevienprātība par aborta piemērotību.
Katoliskajā Polijā ir Eiropā vieni no stingrākajiem abortu likumiem, kas ieviesti 1993.gadā. Aborti ir atļauti tikai tādos gadījumos, kad apdraudēta mātes dzīvība vai veselība, kad embrijam atklātas nopietnas novirzes no normas un izvarošanas vai incesta gadījumā.
Ārstiem par abortu likuma pārtraukšanu draud divu gadu cietumsods, taču pret abortu veikušām sievietēm nekādas sankcijas netiek vērstas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
