Līdz ar Francijas vēlētāju svētdien pausto noraidījumu Eiropas Savienības (ES) konstitūcijai bloka jauno dalībvalstu gadu ilgais "medusmēnesis" ir beidzies, izteicās Polijas Ārlietu ministrijas ES departamenta direktors Pavels Sveboda.
""Nē" nometnes uzvara Polijai nozīmē Eiropas medusmēneša beigas," atzina diplomāts.

"Francijā - un ne tikai Francijā - valda uzskats, ka labāk teikt nē nekā jā. Tas nozīmē durvju aizvēršanu," sacīja Slovēnijas ārlietu ministrs Dmitrijs Rupels.

"Tā vietā, lai uzņemtu [ES], mēs sakām, atstājiet mūs vienus, mums nav laika. Mēs saskaramies ar ierobežojumiem un piesardzību," norādīja Rupels.

Sākotnējie rezultāti liecina, ka 55-56% Francijas balsotāju ir noraidījuši konstitūciju, kuras mērķis ir vienkāršot paplašinātās ES darbību.

Konstitūcijas līguma noraidīšana, visdrīzāk, izraisīs bažas par integrācijas palēnināšanos, atstās iespaidu uz finanšu tirgiem un satrauks jauno dalībvalstu politiķus, kas smagi strādā, lai panāktu savu valstu attīstību līdz ES līmenim.

Gan Latvija, gan Igaunija ir paziņojusi, ka turpinās konstitūcijas ratifikācijas procesu, neskatoties uz Francijas referenduma iznākumu. Latvijas parlamentā balsojums paredzēts šo ceturtdien, bet Igaunijas deputāti šim jautājumam pievērsīsies jūnijā.

Analītiķi norāda, ka konstitūcijas noraidījums, visdrīzāk, izraisīs ES krīzi, kā arī kaitēs finanšu tirgiem visā reģionā.

"Es domāju, ka Francijas referenduma rezultāti zināmā veidā satricinās Austrumeiropas un Turcijas finanšu tirgus," sacīja "Citigroup London" augošo tirgu stratēģijas vadītājs Vike Grenenbergs.

Analītiķi uzskata, ka jaunās dalībvalstis turpinās koncentrēties uz vienu no svarīgākajiem atlikušajiem integrācijas jautājumiem - eiro ieviešanai līdz šīs desmitgades beigām.

Tomēr līguma noraidīšana var iespaidot nākamās ES dalībvalstis.

Kaut arī Rumānija un Bulgārija blokam varētu pievienoties 2007.gadā, kā plānots, var rasties šaubas par tālāku ES paplašināšanos Rietumbalkānos, Turcijā un Ukrainā.

Rumānijas valdības pārstāve Oana Marinesku pauda vilšanos par Francijas balsojuma rezultātiem, tomēr bija pārliecināta, ka tas neietekmēs Rumānijas uzņemšanu blokā.

"Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanu ES nevar iespaidot kādas dalībvalsts balsojums par Eiropas konstitūciju," viņa norādīja. "Rumānijas un Bulgārijas iestāšanās līgums ir apstiprināts un parakstīts, lai to varētu saistīt gan ar Nicas līgumu, gan Eiropas konstitūciju."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!