"Francijā ir vien daži minareti, un tiem obligāti harmoniski jāiekļaujas apkārtējā pilsētas un sociālajā vidē," Fijons sacīja, piedaloties diskusijā par nacionālo identitāti.
Šveices referenduma iznākums, kas valsts konstitūcijā nosaka minaretu celtniecības aizliegumu, guvis plašu rezonansi Francijā, kur mīt Eiropā lielākā musulmaņu kopiena un pašreiz top vairāki lieli minareti.
Fijons norādīja, ka lēmums par minaretu būvniecības atļaušanu jāpieņem vietējās pašvaldības vadītājam, izvērtējot pilsētplānošanas noteikumus.
Francijā dzīvojošie pieci miljoni islāmticīgo izveidojuši gandrīz 2000 mošeju jeb lūgšanu namu, no kuriem lielākā daļa atrodas nelielās un pieticīgās zālēs, ko nereti mēdz dēvēt arī par "pagraba mošejām".
"Es dodu priekšroku atklātām mošejām, nevis tumšiem pagrabiem," norādīja Fijons. "Mums jāapkaro fundamentālisms, nevis musulmaņi. Mēs nedrīkstam [šīs lietas] jaukt."
Viņaprāt, jaunu mošeju celtniecība veicinās mērena islāma izveidošanos, kas iekļautos Francijas sabiedrībā, kura kļūst aizvien sekulārāka: "Mums jācenšas attīstīt Francijas islāms, nevis [jāļauj,] ka islāms tiek uzspiests Francijai."
Aprīlī Marseļas pilsētā plānots sākt mošejas būvniecību un paredzēts, ka pie tās sliesies arī 25 metru augsts minarets.
Lai gan Francijā tiek izrādīta cieņa pret visām reliģijām, "agresīvs prozelītisms" netiks pieļauts, brīdināja valdības vadītājs.
Francijas galēji labējie politiķi pret mošeju celtniecību izteikuši asus iebildumus un ar dažādiem juridiskiem līdzekļiem centušies šo procesu bloķēt.
Kā liecina sabiedriskās domas pētniecības organizācijas BVA šonedēļ publicētie aptaujas rezultāti, pret minaretu būvniecības aizliegumu iebilst 55% respondentu, savukārt 54% uzskata, ka par šo jautājumu nebūtu jārīko referendums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
