Sakot, ka tas esot demokrātisks un bijis jau sen nepieciešams, Orbāns dedzīgi aizstāvēja pretrunīgi vērtēto likumu, kuru kritizējušas vairākas ES dalībvalstis, piemēram, Francija, Lielbritānija un Vācija, jo bažījas, ka tas ierobežo mediju brīvību.
Tomēr viņš atzina pret viņa valdību vērsto kritiku un piebilda, ja Eiropas Komisija (EK), kas šobrīd izskata likuma tekstu, uzskatīs, ka jāveic grozījumi, Ungārijas valdība to darīs.
"Mēs esam daļa no ES, kurā ir spēles noteikumi," Orbāns teica žurnālistiem.
"Ungārija pieņems jebkādu ES iesākto vai ierosināto procedūru.. Ja mums nav taisnība un tas kļūs par konstatētu faktu, mēs piekritīsim un izlabosim to," sacīja Ungārijas premjerministrs.
Tomēr viņš neuzskatot, ka Ungārijas mediju likumā ir kas tāds, kas jau nebūtu kādas citas ES dalībvalsts likumos. Viņš piebilda, ja Ungārijai lūgs likumu grozīt, tad arī citām valstīm tas būs jādara.
"Ja tā vai cita rindkopa Ungārijas mediju likumā būs jāgroza, tad mediju likumi Francijā, Vācijā un Dānijā arī būs jāmaina, jo mūsu likumā nav nekā tāda, kas nebūtu viņu likumos," teica Orbāns.
"Es izaicinu jebkuru atrast mūsu likumā ko tādu, kas nav citu ES valstu mediju likumos," teica ES prezidējošās valsts premjers.
Viņš atzina, ka Ungārijai ES prezidentūra sākusies nelāgi.
"Piekrītu, ka tas ir slikts sākums, kurš gan vēlētos šādu sākumu?" teica Orbāns, piebilstot, ka neko daudz gan viņš nevar darīt situācijas uzlabošanai. "Es nevaru to mainīt, es ar to sadzīvoju," atzinies Ungārijas premjers.
Atbildot uz jautājumu, vai viņa vadības stils ir līdzīgs Krievijas premjera Vladimira Putina stilam, Orbāns atteicās salīdzināt. "No 1998.līdz 2002.gadam Rietumu prese teica, ka es atgādinu Hitleru vai duči [Itālijas diktators Benito Musolini]. Tagad viņi mani salīdzina ar Putinu vai Baltkrievijas prezidentu [Aleksandru Lukašenko]. Ļaušu jums pašiem spriest, vai esmu progresējis," teica Orbāns.
Jau ziņots, ka 1.janvārī Ungārijā stājās spēkā jaunais mediju likums. Kritiķi apgalvo, ka likums palielinās valdošās partijas "Fidesz" kontroli pār plašsaziņas līdzekļiem, jo tas paredz izveidot mediju pārraudzības institūciju - Nacionālo mediju un sakaru aģentūru. Paredzams, ka visi tās locekļi būs no premjerministra Viktora Orbāna vadītās partijas "Fidesz", kurai parlamentā ir divu trešdaļu vairākums.
Jaunā institūcija varēs ne tikai noteikt naudassodus par tādu mediju saturu, kuru uzskatīs par apvainojošu, bet arī par materiāliem, kurus atzīs par "politiski nelīdzsvarotiem". Naudassodu apmērs varēs būt līdz 25 miljoniem forintu (64 000 latu) drukātajiem un interneta plašsaziņas līdzekļiem un līdz 200 miljoniem forintu (570 000 latu) radiostacijām un televīzijas kanāliem.
Jaunajai pārraudzības institūcijai būs tiesības pārbaudīt plašsaziņas līdzekļu tehnisko aprīkojumu un dokumentus, kā arī likt žurnālistiem atklāt informācijas avotus, ja šī informācija skars nacionālo drošību.
Protestējot pret šo likumu, vairāki Ungārijas laikraksti decembrī vienu dienu iznāca ar tukšām pirmajām lappusēm, bet 20.decembrī pie Ungārijas parlamenta pret jaunā mediju likuma pieņemšanu protestēja aptuveni 1500 cilvēku.
Jauno likumu vēl pirms tā pieņemšanas kritizēja Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un Starptautiskais preses institūts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
