Ar automātiem bruņota pročečenisku kaujinieku grupa naktī uz pirmdienu iebruka pieczvaigžņu viesnīcā Stambulā un saņēma par ķīlniekiem vairākus desmitus viesu un personāla darbinieku, ziņoja Turcijas aģentūra "Anadolu" un aculiecinieki.
Kaujinieki ar ķīlniekiem aizbarikādējās viesnīcā "Swissotel" Stambulas rajonā Bešiktašā un paziņoja, ka protestē pret Krievijas karadarbību Čečenijā, ziņoja "Anadolu", atsaucoties uz viesnīcas darbinieku.

Kāds no viesnīcas viesiem paziņoja telekanālam NTV, ka kaujinieki iebrukuma laikā šāvuši gaisā, bet neviens neesot ievainots. Tobrīd viesnīcas vestibilā bija tūristi, to skaitā viena sieviete.

Stambulas policijas priekšnieks informēja, ka ķīlniekus sagrābuši 20 līdz 25 cilvēki.

Pēc viena aculiecinieka un vairāku telekanālu ziņām, ir sagrābti 50 līdz 70 ķīlnieku. Raidsabiedrības BBC ziņoja, ka starp ķīlniekiem ir Krievijas un Lielbritānijas pilsoņi un 11 aviosabiedrības "SwissAir" darbinieki.

Kaujinieki pieprasīja sarunas ar Turcijas iekšlietu ministru Saadetinu Tantanu.

Viesnīcu ir aplenkuši vairāki simti policistu, un netālu no tās atrodas vairākas ātrās palīdzības mašīnas.

Ķīlnieku krīzes laikā no viesnīcas pa galveno ieeju iznāca vismaz 10 viesi divās grupās, kurus policija aizveda no notikuma vietas.

Aģentūra "Anadolu" ziņoja, ka iebrucēji vispirms ieņēma pozīcijas viesnīcas vestibilā, bet pēc tam aizveda ķīlniekus uz konferenču zāli viesnīcas piektajā stāvā.

Turcijas policija pirmdienas rītā turpināja sarunas ar nolaupītājiem. Stambulas gubernators informēja, ka nolaupītāji izvirzījuši "politiskas prasības".

Par bruņotās grupas līderi tiek uzskatīts turks Muhammeds Emins Tokčans, kura vadīta pročečenisku desantnieku vienība 1996.gadā uz trim dienām ieņēma prāmi "Avrasya" ar 200 cilvēkiem Trabzonas ostā, protestējot pret Krievijas militāro operāciju Čečenijā.

Tokčanam pēc Trabzonas incidenta tika piespriests astoņu gadu ieslodzījums, bet viņš 1997.gadā izbēga no cietuma, kad bija izcietis nepilnu gadu no piespriestā soda. Tokčanu vēlreiz apcietināja 1999.gadā, kad viņš mēģināja aizbraukt no Turcijas uz Kosovu, bet atbrīvoja 2000.gada decembrī plašas amnestijas laikā.

Atsaucoties uz Turcijas valdības amatpersonu, "Anadolu" ziņoja, ka kaujinieki pauduši vēlēšanos sniegt paziņojumu presei un izbeigt ķīlnieku krīzi.

Pagājušajā mēnesī kāds čečens ar diviem dēliem nolaupīja Krievijas aviolaineri, kas lidoja no Stambulas uz Maskavu, un piespieda to nolaisties Saūda Arābijas pilsētā Medīnā. Saūda Arābijas desantnieki ieņēma lidmašīnu un atbrīvoja ap 170 pasažierus - Krievijas un Turcijas pilsoņus, bet šajā operācijā gāja bojā lidmašīnas stjuarte un viens nolaupītājs.

Lai gan Ankara ir paziņojusi par neiejaukšanos Čečenijas jautājumā, čečenu separātistus atbalsta plaša Turcijas sabiedrības daļa, sevišķi islāmistu aprindas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!