Krievijas prezidents Vladimirs Putins atvairījis sūdzības par prokuratūras lēmumu slēgt cilvēktiesību aizstāvju organizāciju "Memoriāls", apgalvojot, ka tā komunistiskā režīma represiju upuru sarakstā iekļāvusi arī personas, kas esot sadarbojušās ar nacistiem.
Videokonferences formātā tiekoties ar Kremļa cilvēktiesību padomes locekļiem, Putins atbildēja uz viņu jautājumiem, izteicies, ka "Memoriāls" represēto sarakstos iekļāvis personas, kas Otrā pasaules kara laikā bijuši iesaistīti ebreju slepkavošanā.
""Memoriālam" vajadzēja ievērot humānos mērķus, kurus tā deklarējusi kā savas darbības pamatu, un nevajadzēja darīt lietas, kuras es pieminēju," Putina teikto citēja Krievijas ziņu aģentūras.
Sarunā ar neatkarīgo televīzijas kanālu "Doždj" viens no "Memoriāla" vadītājiem Ņikita Petrovs paziņojis, ka Putina apgalvojumi nav patiesi. Viņš uzstāja, ka, represiju upuru sarakstus, organizācija paļāvusies tikai uz varasiestāžu lēmumiem represijās cietušo reabilitāciju.
Petrovs arī noraidīja Putina apgalvojumus, ka "Memoriāls" aizstāv teroristus. Organizācija ir protestējusi pret cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā un citos Krievijas nemierīgajos Ziemeļkaukāza reģionos.
Novembra sākumā Krievijas Augstākajā tiesā saņemts Ģenerālprokuratūras iesniegums ar prasību likvidēt starptautisko vēstures izglītības, labdarības un cilvēktiesību aizsardzības organizāciju "Memoriāls".
Krievijas Ģenerālprokuratūrā apgalvo, ka "Memoriāls" un tā struktūras "veic savu darbību, pārkāpjot Krievijas konstitūciju un vairākkārtīgi un rupji pārkāpjot likumu vai citus tiesību aktus". Cilvēktiesību aizsardzības organizācija cita starpā slēpjot faktu, ka tā veic ārvalstu aģenta funkcijas, norādīja Ģenerālprokuratūra.
Tieslietu ministrija jau 2016. gadā iekļāva "Memoriālu" ārvalstu aģentu sarakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
