"Pieprasītas ir ne tikai kaujas lidmašīnas. Ārvalstu speciālisti aizvien vairāk interesējas par pretgaisa aizsardzības sistēmām, jūras spēku aprīkojumu un prettanku aizsardzības sistēmām," sacīja Putins.
Uz NVS valstīm nosūtīto Krievijā ražoto ieroču vērtība pagājušajā gadā dubultojusies, piebilda Krievijas prezidents.
Pagājušais gads bija jau otrais pēc kārtas, kad Krievija pēc ieroču eksporta uzstādījusi jaunus rekordus.
2005.gadā uzņēmums "Rosoboroneksport" eksportēja ieročus un aizsardzības sistēmas sešu miljardu ASV dolāru (3,16 miljardu latu) vērtībā.
Uzņēmuma ģenerāldirektors Sergejs Čemezovs aģentūrai ITAR-TASS paziņoja, ka pagājušajā gadā "noslēgti jauni līgumi deviņu miljardu ASV dolāru (4,75 miljardu latu) vērtībā", pārsvarā ar Latīņamerikas valstīm.
Februārī Ugo Čavesa vadītā Venecuēlas valdība paziņoja, ka tā ir gatava iegādāties no Krievijas nenoteiktu skaitu īsā darbības rādiusa šāviņus TOR-MI.
Pagājušā gada jūlijā Čavess noslēdza līgumu vairāk nekā 3,5 miljardu dolāru (1,84 miljardu latu) vērtībā par 24 lidmašīnu "Suhoi" iegādi, lai aizstātu novecojušos ASV iznīcinātājus F16.
Savukārt 2004.gadā Čavess parakstīja līgumu par 100 000 Kalašņikova automātu un 53 kaujas helikopteru iegādi.
Vašingtona iepriekš izteikusi protestu pret Krievijas ieroču pārdošanu Venecuēlai, kas Čavesa vadībā kļuvusi aizvien antiamerikāniskāka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
