Krievija jau ir izraisījusi satraukumu Rietumos, apgalvodama, ka tā šogad pārtrauks ievērot noteikumus, kas ietverti aukstā kara laikā noslēgtajā līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā.
"Mums ir vajadzīgs, lai arī citi starptautiskie dalībnieki uzņemtos tādas pašās saistības kā Krievijas Federācija un ASV," sacīja Putins, tiekoties ar Raisu un Geitsu savā rezidencē Maskavas apkaimē.
"Ja mēs nespēsim sasniegt šo mērķi (...) mums būs grūti palikt šī līguma ietvaros, kad citas valstis izveido šādas ieroču sistēmas un to vidū ir valstis, kas atrodas tieši mums kaimiņos."
Putins nekonkretizēja, par kuru līgumu ir runa, taču šķiet, ka tas attiecās uz līgumu par vidēja un īsa darbības rādiusa raķešu skaita samazināšanu, ko 1987.gadā parakstīja padomju līderis Mihails Gorbačovs un ASV prezidents Ronalds Reigans.
Krievijas amatpersonas ir izteikušās, ka tās būs spiestas pārskatīt šo līgumu bažās par aizvien pieaugošajiem arsenāliem valstīs pie Krievijas austrumu un dienvidu robežām, arī Irānā, Indijā un Pakistānā.
Putins arī mudināja Vašingtonu nesteigties īstenot ASV plānu izvietot plānotā pretraķešu aizsardzības vairoga elementus Polijā un Čehijā. Krievija apgalvo, ka šis vairogs apdraudēšot tās drošību.
Raisa un Geitss runāja ar Putinu pirms "2+2" sarunām ar saviem Krievijas kolēģiem, kuru mērķis ir atrisināt domstarpības par pretraķešu vairogu, taču tajās paredzams skart arī domstarpības Irānas jautājumā.
Putins, kurš neatbalsta Rietumu aicinājumus noteikt Irānai jaunas ANO sankcijas, nākamnedēļ dodas uz Teherānu, kur viņš tiksies ar Irānas prezidentu Mahmudu Ahmadinedžadu.
Vašingtona apgalvo, ka šis vairogs, kurā ietilpst radiolokācijas stacijas un pārtvērējraķešu izvietošana Čehijā un Polijā, nepieciešams, lai aizsargātos pret raķetēm no tādām neprognozējamām valstīm, kā Irāna un Ziemeļkoreja.
Putins ierosinājis izmantot ātrās brīdināšanas radiolokācijas staciju Azerbaidžānā apmaiņā pret Vašingtonas solījumu atteikties no objektu izvietošanas Polijā un Čehijā.
Sākot sarunu ar Putinu, Raisa pauda cerību, ka divu dienu sarunas Krievijā varētu mazināt šīs domstarpības.
"Tas, kas mūs vieno centienos pārvarēt terorisma un kodolieroču izplatīšanās draudus, ir daudz lielāks par jautājumiem, kuros mums ir domstarpības," teica ASV valsts sekretāre.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
