Putins neatsakās no plāniem ieņemt Kijivu – gatavs karot gadiem, atklāj avoti
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Par spīti virknei spēcīgu sakāvju kaujas laukā un smagajiem Krievijas spēku zaudējumiem Krievijas diktators Vladimirs Putins nav atteicies no plāniem ieņemt Kijivu. Sava mērķa sasniegšanai, nerēķinoties ar zaudējumiem, viņš ir gatavs karot vairākus gadus, atsaucoties uz avotiem Krievijas Ģenerālštābā un Federālajā drošības dienestā (FSB), raksta medijs "Važnie istoriji".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Krievijas militārā vadība prognozē, ka līdz nākamā gada vasarai mobilizēto zaudējumi varētu sasniegt 100 tūkstošus, atklājuši medija avoti.

"Lielos vilcienos plāns ir aptuveni tāds: pagaidām iegūt laiku un stabilizēt fronti ar mobilizēto palīdzību. Un tad pavasarī sākt visu no jauna," stāsta FSB pietuvināts avots. Politiskā un militārā vadība saprot, ka šis plāns paredz lielus zaudējumus, viņš paskaidro: "Līdz nākamā gada pavasarim nogalināto un ievainoto skaits var sasniegt aptuveni 100 tūkstošus. Bet tas nevienu nebiedē – viņus aizvietos ar iesauktajiem."

Šo informāciju apstiprina arī okupantu Ģenerālštābam pietuvināts avots: "Tagad uzdevums ir nostiprināt un nodrošināt frontes līniju. Cilvēku trūkuma dēļ mums dažkārt vispār nebija ļaužu otrajai aizsardzības līnijai. Vietām tā bija tukša līdz 20 kilometru posmos. Tagad šīs vietas aizpilda ar mobilizētajiem."

Avots skaidro, ka līdz nākamā gada pavasarim Aizsardzības ministrija plāno sagatavot 120 tūkstošus obligātajā dienestā jauniesaukto, ar kuriem varēs aizvietot mobilizēto zaudējumus. "Tāpēc viņš [Putins] arī neatceļ rīkojumu par daļējo mobilizāciju," medijs citē avotu.

ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW) oktobra beigās jau prognozēja, ka Krievijas militārā vadība nākamajā gadā uz fronti sūtīs obligātajā militārajā dienestā iesauktos. Līdz 2023. gada maijam rudenī iesauktie jau būs izgājuši pusgadu ilgas apmācības un tos varēs masveidā izmantot Ukrainā, analizēja ISW.

Savukārt to, ka nesagatavotu mobilizēto nosūtīšana uz fronti novedīs pie lieliem zaudējumiem, iepriekš prognozēja gan eksperti, gan kauju dalībnieki.

Krievijas iebrukums Ukrainā ilgst jau vairāk nekā deviņus mēnešus. Šajā laikā Krievija ne tikai nav sasniegusi nevienu no saviem stratēģiskajiem mērķiem, bet arī ir cietusi virkni zaudējumu – Kijivas un Harkivas apgabalos, Limānā un Hersonā.

Saskaņā ar Ukrainas armijas Ģenerālštāba datiem Krievijas spēkos līdz šim krituši vairāk nekā 88 tūkstoši karavīru. "Važniji istoriji" avotu aplēses liecina, ka Krievijas neatgriezeniskie zaudējumi kopš kara sākuma ir vairāk nekā 90 tūkstoši cilvēku. Novembra sākumā ASV ģenerālis Marks Millijs ziņoja par līdzīgām aplēsēm, ka Krievija kā kritušos un ievainotos zaudējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.