Ramsfelds pieļauj kodolbumbas lietošanu pret Irāku

Pēc viņa teiktā, ASV "neizslēgtu vairākas iespējas", bet norādīja, ka "šie ieroči (..) nav tikuši lietoti dusmās kopš 1945.gada".

Ramsfelda izteikumi bija atbilde uz senatora Edvarda Kenedija jautājumiem, kuros viņš pauda satraukumu par to, ka Buša administrācija varētu apsvērt iespēju pazemināt iespējamo kodolieroču lietošanas slieksni.

"Kā jūs saprotat, kodolierocis nav tikai vēl viens ierocis arsenālā. Līdz šim mēs tos vienmēr pamatoti izdalījām atsevišķā kategorijā to milzīgā postošā spēka dēļ, esot dziļi pārliecināti, ka ir jādara viss, lai tie vairs nekad netiktu lietoti," teica Kenedijs.

Ramsfelds atbildēja: "Vai Aizsardzības ministrijai ir pienākums un vai tai iepriekšējās abu politisko partiju administrācijās ir bijušas procedūras, kurās mēs varētu lietot kodolieročus? Jā."

Tad Kenedijs jautāja, vai ASV "nopietni apsver iespēju lietot kodolieročus pret Irāku?"

"Vienīgā persona Amerikas Savienotajās Valstīs, kurai ir tiesības lietot šāda rakstura kodolieročus, ir ASV prezidents," atbildēja aizsardzības ministrs. "Man šķiet, ka, paraugoties uz mūsu pieredzi, mēs esam izgājuši cauri Korejas karam un Vjetnamas karam, mēs esam izgājuši cauri karam pret terorismu un neesam lietojuši kodolieročus. Tas kaut ko liecina par slieksni attiecībā uz kodolieročiem."

Ramsfelds piebilda: "Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka gadījumā, ja pret Irāku būs jālieto spēks, mēs darīsim to, kas jādara, ar parasto ieroču potenciāla palīdzību."

Vienīgā reize, kad karā tika lietoti kodolieroči, bija 1945.gada augustā, kad ASV nometa atombumbas uz divām Japānas pilsētām - Hirosimu un Nagasaki Otrā pasaules kara laikā.

ASV koncentrē lielu karaspēka kontingentu Persijas līča reģionā iespējamam karam ar Irāku.

Prezidents Džordžs Bušs ir teicis, ka ASV vadīs koalīciju, lai gāztu Sadamu Huseinu, ja Irākas prezidents nepakļausies ANO rezolūcijām, kas pieprasa viņam atteikties no jebkādiem masu iznīcināšanas ieročiem.

Irāka noliedz, ka tās rīcībā būtu šādi ieroči.