“Tas nav kā parasti. Tagad šeit ir krīze, un tai nekavējoties jāpievērš uzmanība un tā jārisina,” saka Herve Ludovičs.
Līdz ar spēcīgām lietavām visā reģionā slimība varētu izplatīties Nigērijā, Kamerūnā un Čadā.
Vissmagāk skartā valsts ir Gvineja-Bisava, kur inficējušies jau 9 047 cilvēki un laika posmā starp jūniju un augustu tika ziņots par 172 bojā gājušajiem.
Valsts ir neizmērojami nabadzīga, un pēdējā laikā dzīvo politiskā apvērsuma gaisotnē.
Šeit ir pieredzēti arī plaši plūdi, un ārpus galvaspilsētas reti kur pieejamas medicīniskās aprūpes iestādes, tāpēc ārstēšana tiek atlikta līdz laikam, kad jau ir pārāk vēlu.
Slimības uzliesmojums reģistrēts arī Libērijā, kur inficējušies 4 000 cilvēku, lielākā daļa no tiem – nelegālo raktuvju darbinieki, kuru uzdevums ir meklēt dimantus.
Šajās raktuvēs bieži vien trūkst dzeramā ūdens un sanitārie apstākļi ir nepieņemami, tādējādi radot piemērotu vidi slimību izplatībai.
Infekcijas un nāves gadījumi ir reģistrēti arī Mauritānijā, Gvinejā, Senegālā, Burkinafaso, Mali, Kotdivuārā un Nigērā.
Cilvēki visbiežāk inficējas ar holēru, dzerot inficētu ūdeni, un nāve iestājas no dehidrācijas, kas rodas smagas caurejas un vemšanas rezultātā.
Ar saslimšanu var cīnīties, ja pacientiem organismā tiek ievadīts pietiekams šķidruma daudzums un ir pieejams tīrs dzeramais ūdens.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
