Eiropas Savienības (ES) valstu par ES lietām atbildīgie ministri otrdien sanāksmē Briselē Rumānijas iebildumu dēļ nevienojās par ES kandidatvalsts statusa piešķiršanu Serbijai un nolēma, ka lēmums šajā jautājumā jāpieņem šonedēļ paredzētajā ES samitā.
Ministri nolēma "ieteikt Serbijai piešķirt kandidātvalsts statusu, un pauda cerību, ka lēmumu pieņems ES Padome", sacīts ministru lēmumā. ES samits notiks ceturtdien un piektdien Briselē.
Rumānija iebilda pret lēmuma pieņemšanu ministru sanāksmē otrdien, jo Bukareste pieprasa Serbijai garantēt šajā valstī dzīvojošās rumāņu minoritātes vlahu tiesības.
Iepriekš pret kandidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai iebilda arī Lietuva, taču Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis aģentūrai BNS otrdien pastāstīja, ka Lietuva savus iebildumus ir atsaukusi, jo ir "pieņemts atsevišķs dokuments, kurā teikts, ka [Eiropas] Komisija pievērsīs īpašu uzmanību Serbijas lietišķā un investīciju klimata uzlabošanai. Tā bija Lietuvas principiālā prasība".
Jau ziņots, ka ES valstu ārlietu ministri pirmdien sanāksmē Briselē Lietuvas un Rumānijas iebildumu dēļ nepanāca vienošanos par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai.
Ažubalis pirmdien sacīja, ka Lietuvas nostāja ir tāda, ka Serbijai ir jāizpilda saistības attiecībā uz Kosovas jautājuma noregulēšanu, kuras tā uzņēmās decembrī, un šajā jautājumā "viss vēl nav pabeigts".
"Lietuva kā ES paplašināšanās entuziaste vienmēr ir izteikusies par paplašināšanos, bet arī par saistību atbildīgu īstenošanu. Mēs atceramies, kādas bija Lietuvas apņemšanās un saistības, un kā mēs to uzņēmām. Tāpēc mēs uzskatām,ka decembrī ES padomes apstiprinātās saistības [Serbijai] izpildīt zināmas lietas ir jāīsteno dzīvē," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs.
Lietuvas Ārlietu ministrija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Lietuvu pārsteidzis Serbijas lēmumus sacensties ar Viļņu par augstu amatu Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).
Lietuvas diplomāti uzstāj, ka jau 2004.gadā paziņoja par nodomu iegūt ANO Ģenerālās asamblejas prezidenta amatu, uz kuru izvirzīts Lietuvas pastāvīgais pārstāvis ANO Daļus Čekuolis.
Tomēr Serbija nesen negaidīti izvirzīja sava ārlietu ministra Vuka Jeremiča kandidatūru uz šo amatu. Abas valstis ietilpst ANO Ģenerālās asamblejas Austrumeiropas grupā, kas šogad saskaņā ar reģionālās pārstāvniecības principiem izvirza prezidentu. Serbija jau ir nodrošinājusi savam kandidātam Krievijas atbalstu. Maskava atbalsta arī Belgradas pozīciju Kosovas jautājumā.
Lietuvas Ārlietu ministrijas informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta direktors Ģiedris Puodžūns paziņoja, ka vēl pirms dažam nedēļām neviena valsts nebija paudusi vēlmi prezidēt nākamajā Ģenerālās asamblejas sesijā, bet dažas valstis savas kandidatūras izvirzīja citu gadu sesijām.
"Tādēļ esam pārsteigti, ka Serbija izvēlējās kandidēt uz šo amatu tik vēlu, jo īpaši pēc tam, kad oficiāli - gan mutiski, gan rakstiski - lūdzām Serbiju atbalstīt Lietuvas kandidātu," Puodžūns skaidrojis situāciju komentārā Serbijas plašsaziņas līdzekļiem.
Lietuvas diplomāti arī uzsver, ka viņu neapmierina tas, kā Serbija izturas pret Lietuvas investoriem.
"Uzņēmumi "Alita", "Arvi" un "Sanitex" bija lielākie Lietuvas investori Serbijā, līdz viņu līgumus Serbijā pasludināja par spēkā neesošiem. Ņemot to vērā, uzsveram, ka valstij, kas cenšas kļūt par ES dalībvalsti, ir jāievēro likuma varas principi, kas ir viena no svarīgākajām vērtībām ES dalībvalstu sabiedrībā," norādīja Puodžūns.
Kāds diplomāts, kurš vēlējās palikt anonīms, aģentūrai AFP pirmdien arī teica, ka Viļņa ir nobažījusies par Belgradas ciešajām attiecībām ar Maskavu.
"Viņi redz Serbiju kā daļu no Krievijas Eiropas Savienībā. Tas Lietuvai ir patiesi svarīgs jautājums," sacīja diplomāts.
ES decembrī atlika līdz februārim lēmuma pieņemšanu par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai. Vairākas ES dalībvalstis bija norādījušas, ka nepieļaus iestāšanās sarunu sākšanu ar Serbiju, līdz netiks samazināts saspīlējums starp Serbiju un Kosovu.
Serbija un Kosova piektdien panāca vienošanos vairākos būtiskos jautājumos, piemēram, par Kosovas pārstāvību starptautiskajā, tostarp reģionālajā, līmenī, kā arī par robežas pārvaldību.
Serbija Kosovas neatkarību nav atzinusi, un abu valstu sadarbība ir viens no priekšnoteikumiem, lai sāktu Serbijas uzņemšanas ES procesu. Oficiālu pieteikumu dalībai ES Serbija iesniedza 2009.gada decembrī. Serbijas valdība par mērķi noteikusi iestāšanos ES 2014.gadā.
Kosovas karā, kas ilga no 1998. līdz 1999.gadam, tika nogalināti vairāk nekā 10 tūkstoši civiliedzīvotāju, galvenokārt etniskie albāņi. Šis karš pamudināja NATO bombardēt Serbiju un beidzās 1999.gadā, kad Serbijas province Kosova tika nodota ANO pārvaldē. Kosova 2008.gada 17.februārī pasludināja neatkarību no Serbijas, un to jau ir atzinušas vairāk nekā 80 ANO dalībvalstis, tostarp ASV un vairākums ES valstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
