Tāpat kā baiļu sēšana, slikta ir arī vēlamā uzdošana par esošo, ko Rietumi attiecībā pret Krieviju ir piekopuši gadu desmitiem, tāpēc ir vērts apsvērt, kā izskatītos pasaule, kurā Rietumi zaudē, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins dabū to, ko vēlas, portālā "Delfi.lt" raksta Austrumeiropas politikas eksperts Edvards Lūkass.

Neviens nebūs pārsteigts, ja zem smagā sloga sabruks Rietumu vājākais sabiedrotais – Ukraina –, kurai jānes smagākā drošības krīzes nasta, raksta Lūkass. "Kara nomocītie iedzīvotāji pretojas reformu grūtībām. Krievija piebeidz. Eiropa saskaras ar aizvainotu vardarbības, bada un ekstrēmisma pārņemtu valsti, no kuras plūst noziedzība un bēgļi," ieskicē apskatnieks.

"Šo panākumu iedvesmota Krievija pievēršas Baltijas valstīm. Tā izaicina NATO ar virkni provokāciju un triku, no kuriem neviens nav pietiekams, lai iedarbinātu alianses piekto paragrāfu, bet katrs no tiem arvien skaidrāk parāda, ka, kad ir runa par citiem draudiem – noziedzību, nekārtībām, korupciju, propagandu, energopiegādēm un kiberdrošību – igauņi, latvieši un lietuvieši ir vieni. Šis spiediens grauj sabiedrības morāli un noved pie valdības maiņas vienā no trim valstīm, kam palīdz dziļi politikā un valsts iestādēs iesakņojušies ietekmes aģenti," paredz eksperts.

"NATO ir apjukusi. Jaunā valdība (piemēram) Latvijā pie varas ir nākusi konstitucionāli. Kas aliansei būtu jādara? Jāiebrūk?", jautā Lūkass.

Salīdzinot ar 1940. gadu, Kremlis nepieprasīs militārās bāzes vai balsošanu par aneksiju, paredz speciālists. Daži prominentākie atlantisma piekritēji tiks nomainīti no izlūkošanas, drošības, tiesībaizsardzības un valsts aizsardzības iestāžu amatiem. Mediji kļūs paklausīgāki, daļa cilvēku emigrēs. Mainīsies valodas un pilsonības likumi, ieskicē apskatnieks.

Tomēr īstās pārmaiņas būs citur. "Simboliskā sakāve sasit lauskās uzticību NATO. Krievijai nav nepieciešams tieši uzvarēt Baltijā. Tai tikai jāparāda, ka kolektīvā drošība nedarbojas," viņš norāda.

Krievija tad pasludinātu gatavību kodolspēkos un sāktu nemitīgus armijas manevrus ar kodolieroču pārvietošanu. Eiropas valstis ar sarūkošajiem aizsardzības budžetiem, skeptisku sabiedrību un politisko haosu (ko varētu izraisīt Grieķijas vai Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES)), nebūtu gatavas stāties pretī Krievijai.

"Kritiskais brīdis pienāk, kad amerikāņu politiķi liek saprast, ka neriskēs izraisīt Trešo pasaules karu, lai aizstāvētu Eiropu, kura pati nevēlas sevi aizsargāt," raksta Lūkass.

Tad Eiropas valdības steigtu noslēgt savus darījumus ar Krieviju – dāsnus ilgtermiņa gāzes piegādes līgumus, garantijas ārvalstu investoriem, brīvu naudas plūsmu, ciešu sadarbību drošības jomā. Pretī Krievija prasītu tikai neiejaukšanos tās iekšējās lietās, tai skaitā cilvēku izdošanu, kurus Maskava uzskata par "ekstrēmistiem", nobeidz Lūkass.

Vēstīts, ka Edvards Lūkass jau ir brīdinājis, ka Krievijas agresija Ukrainā var novest pie Trešā pasaules kara un ka pēc Ukrainas Kremlis var ķerties klāt Baltijas valstīm.

Tags

Konflikts Ukrainā Krievija NATO Ukraina Vladimirs Putins

Comment Form