Zem šīs XIX gadsimta ēkas drupām gāja bojā ne vien 22 cilvēki, bet sagruva arī tās slavenais tornis, simbolizējot pilsētas sabrukumu.
"Katedrāli uzskatīja savā ziņā par pilsētas ikonu, tā ir kā pilsētas sirds, kas simbolizē šo vietu," aģentūrai AFP teica Beks.
Kraistčērčas vispazīstamākā ēka, kas dominē pār tās centrālo laukumu un ik gadu piesaista līdz 70 000 apmeklētāju, bija kā nesatricināms pretošanās simbols, kad pagājušā gada septembrī septiņas balles stiprā zemestrīce izraisīja pilsētā plašus postījumus.
Anglikāņu katedrāles pretošanās spēja iedvesmoja iedzīvotājus un kļuva par Krasitčērčas pretestības emblēmu, kad tās nervus un pacietību pārbaudīja vairāk nekā 5000 pēcgrūdienu.
Kad šie pēcgrūdieni otrdien sasniedza savu kulmināciju 6,3 balles stiprā zemestrīcē, kurā gāja bojā vismaz 146 cilvēki un tika izpostīti veseli kvartāli pilsētas centrā, varbūt bija jāsagrūst arī katedrāles tornim.
"Pēc 4.septembra es teicu, ka katedrāle stāv stipra un simbolizē Kraistčērčas iedzīvotāju pretestības spēju," teica Beks. "Tagad, protams, zināmā mērā pilsētas sirds ir salauzta."
Zemestrīces brīdī dekāns atradās kabinetā katedrāles austrumu spārnā un juta, kā dreb visa milzīgā akmens ēka. Viņam un citiem darbiniekiem izdevās izglābties. Kad viņi beidzot iznāca no ēkas, tā bija tīta putekļos un visapkārt skanēja cilvēku paniskie kliedzieni.
"Mēs palīdzējām cilvēkiem izkļūt no gruvešiem, un tikai tad, kad nosēdās putekļi, mēs ieraudzījām, kas īstenībā noticis," stāstīja Beks. "Tornis acīmredzot sagruva acumirklī, iebruka arī katedrāles centrālās telpas ziemeļrietumu daļa, kas bija saistīta ar torni. Un jūs saprotat, ka tur bija cilvēki, mēs to zinām. Tur bija apmeklētāji, kas tagad ir gājuši bojā."
Varas iestādes sākušas nostiprināt izpostītās katedrāles sienas, lai glābēji varētu atrast cilvēku, visticamāk tūristu, mirstīgās atliekas. Katedrāle ir viena no vissmagāk cietušajām ēkām pilsētā.
Paies nedēļas, kamēr dzīve kaut aptuveni ieies normālās sliedēs, un mēneši, pirms varēs sākt domāt par atjaunošanu. Taču Beks ir pārliecināts, ka katedrāle un citas pilsētas slavenās vietas tiks atjaunotas.
"Tās ēkas nav vienkārši ēkas. Tās satur emocijas un atmiņas, tās ir vietas, kur cilvēki var atnākt svinību un sēru brīžos, ar šīm ēkām ir saistītas mūsu pilsētas iedzīvotāju paaudzes," viņš teica.
"Šajā tumsā mēs turamies pie cerību gaismas, jo cerība ir un mēs iesim uz priekšu. Mēs pārdzīvosim šo nelaimi un augsim, un es esmu pārliecināts, ka nākotne mūs sagaidīs visā savā krāšņumā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
