ASV neonacistam Džeimsam Aleksam Fīldsam, kurš 2017. gada augustā ASV Virdžīnijas štata pilsētā Šarlotsvilā iebrauca pret rasistiem protestējošu cilvēku pūlī, nogalinot 32 gadus vecu sievieti Hīteru Heijeru, kā arī ievainojot 35 citus cilvēkus, par nodarīto piespriests mūža ieslodzījums un papildu 419 gadi cietumā.

Fīldss atzīts par vainīgu par federāla mēroga naida noziegumiem. Pēc apsūdzības noklausīšanās neonacists pauda publisku atvainošanos un atzina vainu 29 apsūdzībās, tādējādi izvairoties no nāvessoda.

Uzbrukumu Fīldss īstenoja pirms diviem gadiem nacionālistu rīkotā "Unite the Right" gājiena laikā. Šarlotsvilā jau pirms gaidāmā pasākuma izsludināts ārkārtas stāvoklis, lai policija varētu mobilizēt visus resursus naidīgo pušu – nacionālistu un to pretinieku – sadursmju novēršanai, taču tas nav izdevies. Abas puses iesaistījās vardarbīgās sadursmēs, liekot lietā akmeņus, pudeles un piparu gāzi, kopumā savainojumus gūstot vismaz 15 cilvēkiem.

Fīldsa nozieguma smagumu tiesas acīs palielināja fakts, ka izmeklētājiem izdevās pierādīt tā iepriekšēju plānošanu, noliedzot impulsīvu rīcību, kā to sākotnēji centies skaidrot pats šobrīd 22 gadus vecais uzbrucējs.

Piecus mēnešus pirms uzbrukuma Fildss tvītoja un pārsūtīja vairākus nacistiskās Vācijas līdera Ādolfa Hitlera attēlus, turklāt Hitlera foto stāvējis uz viņa naktsskapīša, bet pie sienas karājies nacistu karogs. Viņa bijušie klasesbiedri savukārt tiesā pauda, ka uzbrucējs bijis pazīstams kā "klases nacists" un ceļojumā uz koncentrācijas nometnes vietu Vācijā to raksturojis kā "maģisku vietu".

Foto: EPA/Scanpix/LETA

Turklāt pirms uzbrukuma no Ohaio štata nākušais neonacists vismaz divreiz publicējis mēmes, kurās redzami uzbrukumi protestētājiem ar auto. Fīldss liktenīgajā augusta dienā ar automašīnu iebrauca pūlī, kurā cilvēki nesa plakātus un skandēja saukļus, aicinot uz vienotību un protestējot pret "Unite the Right" gājiena dalībnieku paustajiem rasistiskajiem un diskriminējošajiem saukļiem un mērķiem.

"Unite the Right" gājiens rīkots kā protests pret plānu pilsētā demontēt ASV Pilsoņu kara ģenerāļa Roberta Lī statuju. Ģenerālis Lī pilsoņu kara gados (1861 – 1865) komandēja verdzību atbalstošos konfederātu spēkus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!