Tikmēr palielinās plaisa starp Eiropas Savienību un Vašingtonu Tuvo Austrumu politikas jautājumos. Pēc divu dienu tikšanās Spānijā ES ārlietu ministri paziņoja, ka Tuvo Austrumu konfliktā vairāk jāakcentē politiskie aspekti nevis drošības jautājumi. Viņi kritizēja Izraēlas attieksmi pret Arafatu, kurš kopš palestīniešu kaujinieku uzbrukuma pagājušā gada decembrī ir izolēts savā galvenajā mītnē Ramallahā.
Kā izteicās Spānijas ārlietu ministrs Hoseps Pike, kura valsts patlaban ir prezidējošā Eiropas Savienībā, Izraēla nevar prasīt no Arafata "simtprocentīgus pūliņus kaujinieku darbības ierobežošanā, vienlaikus ierobežojot viņa pārvietošanās brīvību".
ES ministriem ir atšķirīgs viedoklis no Izraēlas un ASV, kuras uzskata, ka sarunas varēs sākties vienīgi tad, kad tiks izbeigta vardarbība.
Kopīgi ar Šaronu sarīkotajā preses konferencē pēc tikšanās Baltajā namā Bušs paziņoja, ka viņš turpinās pieprasīt, lai Arafats "ierobežo teroristu darbību". Tomēr prezidents izvairījās atbildēt uz kāda reportiera jautājumu, vai ASV pārtrauks sakarus ar Arafatu, kā to tika pieprasījis Šarons pirms vizītes Vašingtonā.