Premjerministrs Ariels Šarons pēc triju dienu vizītes ASV svētdien atgriežas Izraēlā, kur viņu gaida virkne drošības problēmu, kad sestdienas vakarā Jordānas upes rietumkrastā tika nošauta kāda sieviete un karavīri sarīkoja reidu kāda palestīniešu ciemā, meklējot ekstrēmistus, kas trešdien piedalījās uzbrukumā kādai ebreju apmetnei, kurā tika nogalināti trīs cilvēki.
Ceturtdien, tiekoties Baltajā namā ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, Šarons saņēma prezidenta solījumu turpināt spiedienu uz palestīniešu līderi Jasiru Arafatu, lai viņš ierobežotu kaujinieku darbību. Tomēr Bušs nesolīja pārtraukt sakarus ar palestīniešu līderi, kā to bija cerējis Šarons.

Tikmēr palielinās plaisa starp Eiropas Savienību un Vašingtonu Tuvo Austrumu politikas jautājumos. Pēc divu dienu tikšanās Spānijā ES ārlietu ministri paziņoja, ka Tuvo Austrumu konfliktā vairāk jāakcentē politiskie aspekti nevis drošības jautājumi. Viņi kritizēja Izraēlas attieksmi pret Arafatu, kurš kopš palestīniešu kaujinieku uzbrukuma pagājušā gada decembrī ir izolēts savā galvenajā mītnē Ramallahā.

Kā izteicās Spānijas ārlietu ministrs Hoseps Pike, kura valsts patlaban ir prezidējošā Eiropas Savienībā, Izraēla nevar prasīt no Arafata "simtprocentīgus pūliņus kaujinieku darbības ierobežošanā, vienlaikus ierobežojot viņa pārvietošanās brīvību".

ES ministriem ir atšķirīgs viedoklis no Izraēlas un ASV, kuras uzskata, ka sarunas varēs sākties vienīgi tad, kad tiks izbeigta vardarbība.

Kopīgi ar Šaronu sarīkotajā preses konferencē pēc tikšanās Baltajā namā Bušs paziņoja, ka viņš turpinās pieprasīt, lai Arafats "ierobežo teroristu darbību". Tomēr prezidents izvairījās atbildēt uz kāda reportiera jautājumu, vai ASV pārtrauks sakarus ar Arafatu, kā to tika pieprasījis Šarons pirms vizītes Vašingtonā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!