Tas nozīmē, ka, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, šo laulību skaits pieaudzis par 10%.
Katoļu baznīcas oficiālais viedoklis ir nepieciešamība veicināt dialogu starp reliģijām, tajā skaitā arī islāmu.
Nelaiķis Jānis Pāvils II bija pirmais pāvests, kas ir piedalījies lūgšanā mošejā, un arī viņa pēctecis pāvests Benedikts XVI apgalvo, ka centīsies veicināt dialogu reliģijas un kultūras jomās ar islāma pasauli.
Taču divi dokumenti, kas publicēti Romā, aicina katoļu sievietes ievērot īpašu piesardzību, slēdzot laulības ar musulmani.
Vienā no dokumentiem, ko Vatikāns izdeva pagājušajā gadā, Vatikāna kardināls Stefans Hamao rakstīja par „rūgto pieredzi”, kādu iegūst Eiropas sievietes, kas apprecējušās ar musulmani.
Grūtības parasti rodas, ja pāris dodas dzīvot uz musulmaņu valsti, brīdina kardināls.
Dokumentā jūtamā nostāja ir pārsteidzoši stingra, ņemot vērā centienus veicināt dialogu, kas pārņēmuši mūsdienu pasauli. Pagājušajā mēnesī kardināls Ruini, Itālijas bīskapu galva, pievienojās šajā dokumentā paustajam viedoklim.
Papildus tām problēmām, kas rodas katrai jaunai ģimenei, katoļu laulības ar musulmaņiem rada arī īpaši lielas nesaskaņas kultūras jautājumos.
Vairākas musulmaņu amatpersonas jau ir izteikušas izbrīnu par šādiem Vatikāna dokumentiem, un kritiku izteikuši arī Itālijas liberālie grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
