Septembrī turpinājās glābšanas darbi viesuļvētras „Katrīna” augusta beigās skartajā Ņūorleānā, kur strauji auga marodierisma līmenis, kā dēļ izsludināja kara stāvokli. Izdzīvojušie cilvēki kļuva arvien neapmierinātāki ar gauso palīdzību, kamēr pilsētas mērs pavēlēja ar varu evakuēt visus Ņūorleānā palikušos cilvēkus, bet Senāts piešķīra glābšanas darbiem 10,5 miljardus dolāru.
Vēlāk prezidents centās mazināt radušos krīzi, aicinot sadarboties ar viņa iecelto premjerministra pienākumu izpildītāju, savukārt Timošenko paziņoja, ka Juščenko ar viņas atbrīvošanu no amata praktiski sagrāvis abpusējo politisko sadarbību un valsts nākotni.
Neilgi pēc tam jau tā izpostīto Ņūorleānu satricināja vairāki sprādzieni, kas izraisīja plašus ugunsgrēkus, un Bušs paziņoja par plānu lūgt piešķirt vētras seku likvidēšanai vēl 50 miljardus dolāru. Mēneša beigās ASV pieredzēja vēl vienu piektās kategorijas viesuļvētru „Rita”, kas gan neradīja tik lielus postījumus.
Vācijā septembrī notika parlamenta apakšpalātas vēlēšanas, kurās kanclera Gerharda Šrēdera pārstāvētos sociāldemokrātus pārspēja opozīcijas kandidātes Angelas Merkeles vadītā Kristīgo demokrātu alianse. Neviens no viņiem neatkāpjas no vēlmes vadīt valdību. Papildus tam Vācija paraksta līgumu ar Krieviju par gāzes vada izbūvi, kurš pa Baltijas jūru savienos Viborgu un Greifsvaldi Vācijā, nešķērsojot tranzītvalstu teritorijas.
ES dalībvalstu pārstāvju prātus septembrī nodarbināja jautājums, uz kādiem noteikumiem varētu sākt iestāšanās sarunas ar Turciju. Tā paziņoja, ka atteiksies no dalības ES, ja savienība izvirzīs papildus noteikumus vai piedāvās no citu kā pilnīgu dalību ES. Nesaskaņu iemesls ir Turcijas atteikšanās atzīt Kipru, tā, savukārt, solīja nepieļaut Turcijas iestāšanos ES. 22.septembrī ES sākt iestāšanās sarunas ar Turciju par Kipras un Turcijas attiecībām, kurā pieprasīts, lai Turcija atzīst Kipru pirms pievienošanās ES. Turcija izteica kritiskas piezīmes attiecībā uz deklarāciju un aicināja to pārskatīt.
Izraēlas valdība septembrī vienojās par 38 gadus ilgušās militārās pārvaldes likvidēšanu Gazas sektorā, un 12.septembrī šo teritoriju pameta pēdējie Izraēlas karavīri. Neilgi pēc Izraēlas karavīru aiziešanas tūkstošiem palestīniešu iebruka pamestajās ebreju apmetnēs un aizdedzināja tukšās sinagogas. Īru republikāņu armija pilnībā nolika ieročus, tādējādi realizējot jūlijā doto solījumu atteikties no 30 gadus ilgušās bruņotās cīņas ar Lielbritānijas varas iestādēm. Afganistānā 18.septembrī notika pirmās neatkarīgās parlamenta vēlēšanas vairāk nekā 30 gadu laikā, savukārt mēneša vidū notika Apvienoto Nāciju Organizācijas vēsturiskā 60.sesija, kuras laikā gan netika panākta vienošanās par organizācijas reformām, ko bija ierosinājis tās ģenerālsekretārs Kofi Annans.
Ne mazums interesantu notikumu risinājās arī kaimiņvalstīs – Lietuvā nogāzās Krievijas iznīcinātājs „SU-27”, kura avārijas vietā atrada divas raķetes, lielgabalu un munīcijas kasti, un Lietuva pēc veiktās izmeklēšanas uzstāja, ka Krievija kavējas atklāt visu informāciju par lidaparātu un tā lidojumu. Baltkrievijā arvien vairāk tika ierobežota vārda brīvība, ko īpaši spilgti demonstrēja pēdējā neatkarīgā laikraksta slēgšana, savukārt Krievija informē Igauniju par sava paraksta atsaukšanu zem robežlīguma un vēlmi izstāties no tā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
