Drošībnieki ar bruņutransportieriem bloķēja ieejas savā mācību bāzē Kulā, 100 kilometrus uz dienvidiem no Belgradas, ceturtdien ziņo Dienvidslāvijas masu saziņas līdzekļi. "Ieroči ir pielādēti," paziņoja kāds vienības dalībnieks.
Pagājušajā nedēļā viņi jau uz deviņām stundām tika bloķējuši automaģistrāli, kas ved uz galvaspilsētu.
Ministrs Mihajlovičs toreiz izteica gatavību atkāpties, bet premjers viņa demisiju nepieņēma, toties atlaida valsts drošības sistēmas vadību un noteica, ka speciālo operāciju vienība turpmāk būs pakļauta Iekšlietu ministrijas Sabiedriskās drošības sektoram un tiks pārstrukturēta par terorisma apkarošanas vienību. Trešdien JSO lietā tika sākta izmeklēšana.
Taču "sarkano berešu" vienības virsnieks, majors Batičs, paziņoja, ka vienība, kas guvusi kara rūdījumu Bosnijā, Horvātijā un Kosovā, nedomā pievienoties civilajai policijai. "Šī vienība ir Valsts drošības dienesta auklējums. Mēs esam lepni par izlūkdienestu un vienīgi tajā saskatām savu nākotni," viņš paziņoja.
"Tas nozīmē, ka protesti turpināsies un padziļināsies," aģentūrai "Reuters" sacīja cits "sarkano berešu" loceklis, kas atteicās nosaukt savu vārdu.
JSO paziņojusi, ka iekšlietu ministrs to pagājušajā nedēļā piekrāpis, pieprasot arestēt kā parastus noziedzniekus divus Bosnijas serbus - brāļus Banovičus, bet pēc tam nekavējoties izdodot viņus ANO Starptautiskajam kara tribunālam Hāgā.
Policijas specvienība arī pieprasījusi apturēt kara noziegumos apsūdzēto personu arestus, kamēr nav stājies spēkā Dienvidslāvijas Federācijas likums par sadarbību ar tribunālu.
Vērtējot situāciju trešdien preses konferencē, Džindžičs atteicās JSO protestu nosaukt par bruņotu dumpi, bet brīdināja, ka tas kaitē "priekšstatam par stabilitāti Dienvidslāvijā", ko valsts cenšas veidot.
Viņš arī uzsvēra, ka pagaidām, līdz attiecīga federālā likuma pieņemšanai kara noziegumos apsūdzētās personas tiks izdotas Hāgas tribunālam, balstoties uz attiecīgu Serbijas dekrētu.