Tomēr pirmo reizi Širaks pieļāva, ka Ankara varētu nebūt spējīga panākt atbilstību pilnai dalībai 25 dalībvalstu lielajā savienībā, un pilnas dalības vietā tai būtu jāapmierinās ar īpašu statusu.
Francijas prezidents norādīja, ka tas būs atkarīgs no Turcijas spējas pieņemt Eiropas vērtības, tai skaitā cilvēktiesību, minoritāšu aizsardzības un likuma varas jomās.
"Pēc dažiem [sarunu] gadiem mēs varētu saprast (..), ka Turcijas izvēlētais ceļš neļauj tai pieņemt visas mūsu vērtības," teica Širaks. "Šajā gadījumā mums jāatrod līdzekļi apmierinoši noturīgu saišu izveidošanai, lai nerastos plaisa starp Eiropu un Turciju, neīstenojot pilnīgu integrāciju."
Širaka izteikumi, visticamāk, izraisīs satraukumu Turcijas valdībā, kura uzņēmusi stingru kursu uz pievienošanos ES.
Širaks, kurš atbalsta Turcijas uzņemšanu ES, šajā jautājumā nonācis iekšpolitiskā izolācijā. Iepriekš viņš bija spiests paziņot, ka par Turcijas uzņemšanu tiks rīkots referendums.
ES dalībvalstu līderiem galīgais lēmums par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ankaru jāpieņem galotņu sanāksmē, kas sāksies 17.decembrī Briselē.
Oktobra sākumā Eiropas Komisija (EK) savā ziņojumā ieteica sākt iestāšanās sarunas, vienlaikus norādot, ka tās būtu ļoti ilgas.
Širaks ir izteicies, ka sarunas varētu ilgt 15 gadus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
