Tomēr avīze norāda, ka Sīrija "visplašākajās robežās sadarbosies ar starptautiskajām organizācijām un tās dažādajām komitejām, jo Sīrija joprojām patiesi un caurredzami strādā pie starptautisko tiesību piemērošanas un miera un drošības sasniegšanas reģionā".
Avīze aicina starptautisko sabiedrību palīdzēt Sīrijai izmeklēšanas turpināšanā, "lai sasniegtu cerētos rezultātus (..), kas atklās reālos noziedzniekus Hariri slepkavībā".
ANO Drošības padome pirmdien vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā Sīrijai pieprasīts sadarboties ar ANO izmeklēšanas komisiju Hariri slepkavības apstākļu noskaidrošanai, piedraudot ar iespējamu sankciju piemērošanu.
Sīrijas ārlietu ministrs Faruks aš Šara pēc tam pirmdien paziņoja, ka ANO Drošības padome apsūdzējusi viņa valsti noziegumā, kuru tā nav pastrādājusi.
"Padome turējās pie kriminālas rīcības prezumpcijas, nevis nevainības prezumpcijas," paziņoja aš Šara pēc Drošības padomes vienbalsīgi pieņemtās rezolūcijas.
Viņš nosodīja rezolūciju par uzbrukšanu Sīrijai, raksturojot to kā "neloģisku", jo padome rīkojusies, balstoties uz nepārliecinošām liecībām. Damaska ir paziņojusi, ka nav vainīga šajā noziegumā.
Pēc tam, kad rezolūcijas projekta galvenie sagatavotāji - ASV un Francija - piekrita no teksta izslēgt īpašu norādi uz ekonomiskajām sankcijām, tā vietā norādot, ka Drošības padome apsvērs vārdā neminētu turpmāku soļu speršanu pret Sīriju, ja Damaska nepakļausies izvirzītajām prasībām, dokumentu atbalstīja visas 15 Drošības padomes dalībvalstis.
Uz Drošības padomes sēdi Ņujorkā ieradās 15 dalībvalstu ārlietu ministri vai viņu vietnieki, tādējādi parādot balsojuma svarīgumu.
Rezolūcija liek Sīrijai "bez nosacījumiem" sadarboties ar ANO izmeklēšanu par sprādzienu Beirūtā 14.februārī, kurā līdz ar 22 citiem cilvēkiem tika nogalināts Hariri, kā arī apcietināt aizdomās turētos par līdzdalību sprādzienā un nodrošināt ANO izmeklētāju piekļuvi viņiem.
Rezolūcija arī prasa iesaldēt finanses un aizliegt ceļot atsevišķiem aizdomās turētajiem, kurus nosauks ANO izmeklēšanas komisija, kuru vada Vācijas prokurors Detlevs Mēliss, vai arī Libānas valdība. Taču pret kādu vārdu sarakstā var iebilst Drošības padomes dalībvalsts.
Vašingtona un Parīze izstrādāja rezolūciju pēc tam, kad Mēlisa vadītā ANO izmeklēšanas komisija paziņoja, ka Sīrijas drošības amatpersonas un to libāniešu sabiedrotie ir iesaistīti Hariri slepkavībā, bet Sīrija ir kavējusi izmeklēšanu, ko plānots pabeigt 15.decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
