"Tie ir noziegumi, kurus iepriekšējais režīms nesodīja, jo tie tika pastrādāti, lai stiprinātu režīmu," sacīja institūta direktors Ivans Petranskis.
"Mēs informējām prokuratūru par faktiem, kas norādu uz noziegumu izpildītājiem. Tos noskaidrojot, mēs varam uzzināt, kā šie noziegumi tika pastrādāti," norādīja institūta pārstāvis Mihals Dzurjaņins.
Divās no četrām lietām ir materiāli par komunistu slepenā dienesta represijām pret baznīcu un tās biedriem. Liecības par Valērijas Matulajovas fizisko un psihisko spīdzināšanu apkopoti trešajā lietā. 1962.gadā Matulajovu tiesāja, apsūdzot viņu valsts nodevībā. Savukārt ceturtajā lietā ir materiāli par Floriana Gāla spīdzināšanu. Nopratināšanas laikā izmeklētāji viņu izgrūduši pa logu.
Noziegumos vainojamo drošības dienesta darbinieku vārdi ir zināmi un nodoti prokuratūrai, tomēr patlaban atklātībā izpausti netiek, lai nekaitētu izmeklēšanas norisei, paskaidroja institūta dokumentācijas centra pārstāvis Ļubomirs Morbahers.
Institūta vadība arī vērsa kritiku pret Iekšlietu ministriju, kas nekādi nav reaģējusi uz iepriekš tai iesniegto materiālu, kurā bija apkopoti vairāk nekā 500 dokumenti par komunistu režīma drošības dienesta darbiniekiem.
Valsts izveidoja institūtu 2002.gadā, lai tas veiktu slepeno dokumentu analīzi par represīvo orgānu darbību Slovākijā un Čehoslovākijā no 1939. līdz 1989.gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
