Šādus referenduma rezultātus jau apsveicis NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons.
"Tā bija liela vēsturiska iespēja, ko slovēņi izmantoja labi. Rezultāts ne tikai iepriecina, bet arī nes smagu darbu, daudzas apspriedes, pat strīdus ar ES un NATO," valsts televīzijā paziņoja ārlietu ministrs Dimitrijs Rupels. "Kara vidū tas ir lielisks rezultāts."
"Mēs ieejam jaunā posmā, kurā mēs būsim aktīva ES un NATO dalībvalsts un kad mums būs jāpierāda, ka dalība nozīmē lielāku drošību, ātrāku ekonomisko attīstību un lielāku stabilitāti," savukārt paziņoja premjerministrs Antons Rops.
Paredzams, ka par abu organizāciju dalībvalsti Slovēnija kopā ar Latviju, Lietuvu, Igauniju, Slovākiju, Rumāniju un Bulgāriju kļūs 2004.gada maijā.
Slovēnija ir pagaidām vienīgā NATO kandidātvalsts, kurā bija plānots rīkot referendumu. Tā rezultāti ir valdībai saistoši.
Kaut gan atbalsts dalībai ES tika prognozēts jau agrāk, ASV koalīcijas vadītais karš Irākā mazināja NATO atbalstītāju skaitu. Februārī atbalsts dalībai NATO noslīdēja līdz 37 procentiem, jo slovēņi baidījās par savas valsts ievilkšanu tādos konfliktos, kā Irākas karā, kā arī sakarā ar NATO dalībvalstu nevienprātību Irākas krīzes laikā. Pēdējo nedēļu laikā pēc intensīvas valdības kampaņas atbalsts pieauga līdz 55-59 procentiem, taču līdz ar kara sākumu noslīdēja līdz apmēram 51 procentam.
Slovēnija, kas ir vispārtikušākā no bijušajām Dienvidslāvijas republikām, pagājušajā gadā Prāgas un Kopenhāgenas galotņu apspriedēs bija viena no pirmajām, kas saņēma uzaicinājumus pievienoties ES un NATO.
Šī valsts ir arī viena no visveiksmīgākajām ES kandidātvalstīm. Tās iekšzemes kopprodukts ir aptuveni 70% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja.
Aizvadītajās divās nedēļās Slovēniju apmeklēja vairākas augsta ranga Rietumu amatpersonas, lai mudinātu pilsoņus atbalstīt dalību ES un NATO.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
