Foto: EPA/Scanpix/LETA
Teicienam par "trim brālīgajām slāvu tautām" būtu jāpazūd no leksikas, uzskata Eiropas Humanitārās universitātes institūta "Politiskā nozare" sociologs Aleksejs Lastovskis. Intervijā "Deutsche Welle" (DW) pētnieks skaidro, kādēļ vairāk nekā trešdaļa baltkrievu atbalsta Krieviju karā pret Ukrainu un kādēļ liela daļa valsts iedzīvotāju neuzskata sevi par agresijas līdzdalībniekiem.

Jūs droši vien sekojat līdzi socioloģiskajām aptaujām par baltkrievu attieksmi pret karu, kas pašlaik tiek publicētas. Kuri skaitļi jūs pārsteidz visvairāk?

Pašlaik visām socioloģiskajām aptaujām ir noteikti ierobežojumi. Ja runājam par valsts aptaujām, ko galvenokārt īsteno “EcooM” (provalstisks analītiskais centrs – red.), šie dati ir pilnīgi diskreditēti. Diemžēl Zinātņu akadēmijas Socioloģijas institūts arī sācis sevi diskreditēt. Agrāk šī institūta dati bija ar kvalitātes zīmi. Taču pēc vadības maiņas Socioloģijas institūts sāka iesaistīties apšaubāmās avantūrās un sniegt datus, kas izskatās slikti sagatavoti. Attiecīgi – uz tiem nevaram balstīties. Ja runājam par ārvalstīs veiktiem pētījumiem, arī tiem ir savi ierobežojumi. Pirmkārt, viņi strādā ar sociāli aktīvo auditoriju, otrkārt, ir baiļu faktors – cilvēki var baidīties atbildēt uz jutīgiem jautājumiem. Tādēļ socioloģijai ir liels izaicinājums: kā pētīt reālo sabiedrības noskaņojumu.

Jāsaprot, ka ir atbalsts Krievijai, bet ir arī jautājums par Baltkrievijas piedalīšanos karā. Par armijas sūtīšanu uz Ukrainu Baltkrievijā iestājas ļoti maz cilvēku: 5–10%. Bet, ja runa ir par to, ka mēs Krievijai esam tikai sabiedrotie un lai tā turpina karot līdz uzvarai jeb “denacifikācijai”, kā apgalvo propagandisti, tad te atbalsts var sasniegt 40%.

Un šis skaitlis ir baiss. Baltkrievi – tauta, kas augusi ar atmiņām par Lielo Tēvijas karu, ar apziņu “Nekad vairs!”, “Galvenais, lai nebūtu kara!”. Kādēļ tagad, kad karš sācies, vairāk nekā trešdaļa baltkrievu atbalsta Krievijas rīcību?

Baltkrievi ir Krievijas kultūras laukā, viņi ir kopējās Krievijas kultūras vides koloniālais piedēklis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!