Foto: EPA-AFI
Foto: Tonijs Blērs
close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeks Strovs stāsta, ka turpmākās darba kārtības pirmais punkts ir “racionāla budžeta” sastādīšana.

Viņš vēlas panākt vienošanos par budžetu līdz sešu mēnešu prezidentūras beigām, taču ES Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo brīdināja, ka vienošanos nebūs iespējams panākt bez kompromisiem.

Pirms divām nedēļām sarunas par budžetu laika posmam no 2007. līdz 2013.gadam nonāca strupceļā, raksta BBC.

Barrozu pirms piektdien paredzētajām sarunām ar Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru kritizēja viņa mēģinājumus saistīt “pavisam atšķirīgas lietas” – Kopējo lauksaimniecības politiku un Lielbritānijas budžeta priekšlikumu.

“Man nešķiet, ka ir prātīgi saistīt lauksaimniecības reformas ar budžeta priekšlikumu, un to jau es esmu pateicis arī Blēram,” viņš teica.

Taču viņš arī apgalvo, ka ES valstīm vajadzētu būt “gatavām atbalstīt Lielbritānijas prezidentūras centienus”, un vienošanās finansu jautājumos ir “iespējama”.

Viņš arī brīdināja Lielbritāniju, ka būs jāpiekrīt kompromisiem par tās budžeta priekšlikumu, jo pret to iebildīs valstis, kas līdz šim ir ieguvušas lielas lauksaimniecības subsīdijas.

Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Olivers Letvins stāsta, ka Blērs runā par subsīdiju samazināšanu tā vietā, lai veiktu strukturālas reformas.

“Tas ir absurds, ka vēl joprojām pastāv ārkārtīgi augsti tarifi un Eiropas ražotājiem ir nepieciešamas eksporta subsīdijas, no kā cieš lauksaimnieki mazāk attīstītajās valstīs,” viņš saka.

“Lielbritānijas nodokļu maksātāji pašlaik veic lielus maksājumus Francijas lauksaimniekiem.”

Izvirzot Lielbritānijas mērķus ES prezidentūras laikā, Strovs paziņoja deputātiem, ka darba kārtībā vēl joprojām aktuāla tēma ir diskusijas par nākotnes finansējumu.

Lielbritānija vēlas izmantot savu prezidentūru, lai atrisinātu “grūtības” arī saistībā ar darba laika direktīvu, veidojot to tā, lai “tiktu saglabātas strādājošo tiesības izvēlēties savu darba laiku un valdības iespējas nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus.”

Lielbritānija arī cer padarīt ES likumus efektīvākus, iesaistot dalībvalstis programmā, kuras mērķis būtu samazināt ES likumu un noteikumu “apjomu un sarežģītību”.

Runājot par ES paplašināšanos, Strovs stāstīja, ka Lielbritānijas valdība atbalsta Turcijas pievienošanos, taču apzinās, ka starp dalībvalstīm vēl joprojām ir nesaskaņas šajā jautājumā.

“ES un Turcija abas iegūtu ļoti daudz, ja Eiropas sastāvā būtu demokrātiska un pārtikusi Turcija. Tas pierādītu, ka islams ir savietojams ar liberālās demokrātijas vērtībām, kas veido ES pamatprincipus,” viņš saka.

Prezidentūras laikā Lielbritānija vadīs ES samitus ar Indijas, Ķīnas, Ukrainas, Krievijas un Kanādas pārstāvju piedalīšanos, kā arī sekos ES pamatnostādnēm attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem, Irānu un Irāku.

Kad valsts ir pārņēmusi prezidentūru, tai ir jābūt neitrālai, taču Lielbritānija jau ir paziņojusi, ka plāno uzstāt uz nopietnu ES reformu nepieciešamību.

Francija neatkāpjas no pārliecības, ka nevajag veikt izmaiņas likumā, kas paredz dāsnas subsīdijas lauksaimniekiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form