Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir slikta ideja un tā nepalīdzēs ekonomikas stimulēšanai, ceturtdien pavēstīja Somijas finanšu ministrs Jirki Katainens.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Tā ir briesmīga ideja. Tās ietekme uz pieprasījumu ir apšaubāma - PVN likmes samazināšana par vienu vai diviem procentpunktiem nepalīdzētu samazināt cenas vai ietekmēt pirkšanas lēmumus," sacīja Katainens.

ES dalībvalstu vadītāji, sākot ar ceturtdienu, rīko divu dienu samitu, lai lemtu par 200 miljardu eiro (140,5 miljardu latu) vērtā ekonomikas stimulēšanas plāna apstiprināšanu.

ES valstis pēdējā mēneša laikā ir apstiprinājušas vairumu Eiropas Komisijas (EK) ierosināto ekonomikas stimulēšanas pasākumu, taču Vācija iebilst pret šo plānu, uzskatot, ka tai nav nepieciešams sekot Lielbritānijas piemēram un samazināt PVN likmi.

Taču Katainens uzsvēra, ka Eiropai ir nepieciešami citi fiskālie pasākumi, tai skaitā ienākuma nodokļa likmes samazināšana un infrastruktūras projektu īstenošana.

"Ir svarīgi, lai daudzas valstis īstenotu [ekonomikas] stimulēšanas pasākumus, bet, protams, ir valstis ES, kuras nevar atļauties šādus pasākumus," sacīja Somijas finanšu ministrs, norādot uz valstīm, kurām jau ir izveidojies ievērojams budžeta deficīts.

"Tām nevajadzētu pārlieku tērēties, lai finanšu krīzes laikā neapdraudētu to finansiālo veselību. Nevienai valstij nav pienākums apdraudēt savu ekonomiku stimulēšanas dēļ, taču valstīm, kuras var atļauties stimulēšanas pasākumu īstenošanu, vajadzētu rīkoties," piebilda Katainens.

Somija jau iepriekš ir paziņojusi par ekonomikas stimulēšanas pasākumu izveidi, tostarp ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas, pēc Katainena vārdiem, valstij izmaksās 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Papildu valdības izdevumi un ekonomiskās aktivitātes lejupslīde nozīmēs, ka Somijas 2009.gada budžeta deficīts veidos aptuveni 2,5 miljardus eiro (1,7 miljardus latu), tomēr Somijas finanšu sistēma saglabāsies viena no stabilākajām Eiropā, pateicoties uzkrātajām rezervēm.

Katainens uzsvēra, ka ES dalībvalstīm vajadzētu turpināt koncentrēties uz stabilitātes pakta īstenošanu, kas paredz budžeta deficītu 3% apmērā no IKP.

"Stabilitātes pakts ir krietni svarīgāks par ekonomikas stimulēšanu," uzskata Katainens.

Viņš arī uzsver, ka lielākā ekonomikas problēma patlaban ir nespēja uzņēmumiem saņemt nepieciešamās finanses.

ES un valdībām vajadzētu cītīgi strādāt, lai bankām nodrošinātu pieeju valsts līdzekļiem.

Katainens uzslavēja pasaules centrālo banku centienus uzlabot ekonomisko situāciju, tomēr uzskata, ka Eiropas Centrālajai bankai procentu likmes vajadzētu turpināt samazināt, lai stimulētu eirozonas valstu attīstību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form