Tas pavērtu ceļu būtiskām strukturālām izmaiņām katoļu grupējumā ĪRA, kas trīs gadu desmitus asiņainā kampaņā cīnījās pret britu pārvaldi Ziemeļīrijā līdz 1997.gadā noslēgtajam pamieram.
"Sinn Fein" ir pieprasījusi, lai ĪRA uz visiem laikiem atsakās no saviem ieročiem.
Īrijas tieslietu ministrs Maikls Makdovels informēja, ka no ĪRA pārvaldes aizgājušie politiķi ir "Sinn Fein" prezidents Gerijs Adamss, galvenais pārstāvis sarunās Martins Makginess un Īrijas parlamenta deputāts un par ieroču glabāšanu notiesātais Mārtins Feriss. Viņi vienmēr ir nolieguši, ka ietilpst ĪRA Armijas padomē.
Makginess trešdien devās uz ASV, kas tradicionāli ir atbalstījusi ĪRA un "Sinn Fein", pastiprinot minējumus par gaidāmu ĪRA paziņojumu.
Pēc ierašanās Filadelfijas starptautiskajā lidostā Makginess žurnālistiem sacīja, ka viņš dodas uz Vašingtonu, lai tiktos ar republikāņu un demokrātu deputātiem un apspriestos par miera procesu, taču atteicās komentēt gaidāmā ĪRA paziņojuma saturu.
"Sinn Fein" aprīlī vērsās pie ĪRA ar aicinājumu izbeigt grupējuma bruņoto cīņu pēc virknes noziegumu, kuru rezultātā uz "Sinn Fein" tika izdarīts liels spiediens panākt bruņotā grupējuma izformēšanu.
Vadošie ASV politiķi ignorēja "Sinn Fein" prezidenta Adamsu, kad viņš martā apmeklēja ASV.
ĪRA paziņojums tiek gaidīts kā pamudinājums iestrēgušajām sarunām par Ziemeļīrijas politisko nākotni, kaut arī risinājums šķiet ir tālā nākotnē, ņemot vērā tradicionālo naidīgumu starp protestantiem, kas vēlas saglabāt savienību ar Lielbritāniju, un Romas katoļiem, kas vēlas atdalīties no Lielbritānijas un pievienoties Īrijai.
1998.gada Lielās piektdienas miera līgums paredzēja katoļu un protestantu kopīgas pašpārvaldes izveidošanu Ziemeļīrijā, taču sarunas par tās atjaunošanu ir apstājušās kopš pagājušā gada beigām.
Dublina un Īriju progresa trūkumā apsūdz ĪRA.
"Sinn Fein" galvenais oponents - Protestantu demokrātiskā unionistu partija atsakās atrasties vienā valdība ar katoļu partiju līdz ĪRA publiski atbruņojas.
Kaut arī 30 gadus ilgā vardarbība Ziemeļīrijā, kas prasīja vairāk nekā 3600 dzīvības, lielā mērā ir beigusies, vardarbība Ziemeļīrija saglabājas kā kautiņi, uzbrukumi un nogalināšana starp abām kopienām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
