Spānijas premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero kļūs par pirmo bloka dalībvalsts līderi, kuram būs jādala augstākā vara ar ES pirmo pastāvīgo prezidentu Hermanu van Rompeju.
Taču Sapatero valdība apņēmusies rīkoties pēc saviem ieskatiem un panākt jauna ES un Kubas līguma noslēgšanu, neraugoties uz abu iepriekšējo prezidējošo valstu - Zviedrijas un Čehijas -, kā arī Kubas cilvēktiesību aizstāvju organizāciju iebildumiem. Madride jau sen cenšas intensificēt attiecības ar Kubu, kas savulaik bija Spānijas kolonija.
Tā vēlas panākt atteikšanos no 1996.gadā pieņemtās ES kopējās nostājas Kubas jautājumā, kas aicina vispirms gūt progresu cilvēktiesību un demokrātijas jomā un tikai pēc tam normalizēt attiecības.
Attiecības ar Kubu būs tikai daļa no plašākajiem pūliņiem, ko Spānija savas prezidentūras laikā veltīs ES attiecību intensificēšanai ar Latīņameriku.
Sapatero teicis, ka Spānija centīsies intensificēt ES un savu bijušo koloniju - Kolumbijas un Peru - tirdzniecības līgumu darbību un mēģinās panākt asociācijas līgumu noslēgšanu starp bloku un Centrālameriku.
Spānija vēlas arī pastiprināt cīņu pret terorismu, kodolieroču izplatīšanu un pirātismu pie Somālijas krastiem, kā arī veikt pasākumus visas Eiropas mērogā, lai cīnītos pret vardarbību ģimenēs.
Ekonomiskajā frontē Sapatero un van Rompejs vienojušies februāra sākumā rīkot ES valstu vadītāju neformālu tikšanos, kurā tiks apspriestas ekonomiskās reformas.
Nesen Sapatero bija devies braucienā pa Eiropas galvaspilsētām, lai paskaidrotu Spānijas prioritātes, un Atēnās paziņoja, ka Madride atbalstīs jaunu ES izaugsmes modeli, kas balstīsies uz "zaļāku, produktīvāku un konkurētspējīgāku ekonomiku".
Spānijā ir vairākas vadošās kompānijas atjaunojamās vēja un saules enerģijas jomā, un pagājušajā mēnesī tā nāca klajā ar plašu reformu paketi, kuras mērķis ir mazināt savas ekonomikas atkarību no celtniecības sektora un ieviest ilgtspējīgāku izaugsmes modeli.
Spānija ir viena no tām valstīm, kuru vissmagāk skārusi globālā lejupslīde, un tā pārņem prezidentūru 27 valstu Eiropas Savienībā brīdī, kad nākamgad beidzas bloka ilgtermiņa izaugsmes stratēģijas jeb tā dēvētās Lisabonas programmas darbības termiņš.
Bezdarba līmenis visā Eiropas Savienībā šā gada oktobrī paaugstinājās līdz 9,3% jeb 22,5 miljoniem bezdarbnieku salīdzinājumā ar 7,3% pērnajā oktobrī, liecina ES statistikas aģentūras "Eurostat" dati.
Bezdarba līmenis atsevišķās dalībvalstīs svārstās no 3,7% Nīderlandē un 4,7% Austrijā līdz 20,9% Latvijā un 19,3% Spānijā.
2010. gada otrajā pusgadā ES prezidentūru no Spānijas pārņems Beļģija. Savukārt Latvija par bloka prezidējošo valsti kļūs 2015. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
