Taču reģiona amatpersonas bija labvēlīgāk noskaņotas, sakot, ka šāda rīcība nākotnē varētu novest pie pilnīgas vardarbības pārtraukšanas.
Spānijas valdība jau iepriekš ir noteikusi, ka iesaistīsies sarunās ar ETA grupējuma pārstāvjiem tikai tad, ja viņi noliks ieročus, raksta BBC.
Sestdien grupējums paziņoja, ka ir nolēmis pārtraukt uzbrukumus politiķiem pārmaiņu dēļ politiskajā klimatā. Tas tika izdarīts ar oficiāla paziņojuma palīdzību basku laikrakstā “Gara”.
“Neviena no vēlētajām amatpersonām nevar būt apmierināta ar šo īpatnējo privilēģiju, ka uzbrukumi tām vairs netiks rīkoti, kamēr šie draudi pastāv visiem pārējiem, piemēram, drošības iestāžu darbiniekiem un žurnālistiem,” saka Tautas partijas līderis Eduardo Saplana.
Savukārt basku reģiona valdības preses sekretāre teica, ka šis paziņojums ir “pirmais solis, kas vieš cerības, ka mēs virzāmies pareizā virzienā.”
Nevardarbīgās Basku neatkarības partijas līderis paziņojumu uztver kā “labas ziņas, kaut arī nepilnīgas.”
Kaujinieki, kuri savas 40 gadus ilgušās kampaņas par neatkarīgu basku zemi laikā ir atņēmuši dzīvības aptuveni 800 cilvēkiem, informē, ka ir gatavi iesaistīties sarunās, bet ne atbruņoties.
Piektdien klajā laistajā paziņojumā grupējums uzsvēra, ka jebkura miera procesa centrālais jautājums būs pašnoteikšanās.
Jūnija sākumā gājienā pa Madrides ielām devās aptuveni 250 000 cilvēku, kas protestēja pret Spānijas premjerministra Hosē Luisa Rodrigesa Sapatero priekšlikumu sākt pārrunas ar kaujinieku pārstāvjiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
