Pēdējo triju gadu laikā par Spānijas pilsoņiem atzīti apmēram 200 000 cilvēku – to cilvēku bērni un mazbērni, kuru senči pilsoņu kara un Franko režīma laikā bija spiesti bēgt no Spānijas.
Lielākoties interesi par Spānijas pilsonību izrādījuši Kubas, Meksikas un Argentīnas iedzīvotāji.
BBC vēsta, ka vienas no lielākajām rindām bijušas Kubas galvaspilsētā Havannā. "Esmu ļoti apmierināts ar šo iespēju," BBC korespondentam paziņojis Kubas iedzīvotājs Horhe Vallos, kurš otrdien iesniedza pieteikumu Spānijas pilsonībai. "Visi cenšas izmantot šo iespēju, lai varētu brīvi ceļot un apmeklēt mūsu ģimenes," teikusi skolotāja Deizija Ramona. Daudzi BBC aptaujātie Kubas spāņi atzinuši, ka nedomā pamest Kubu, bet jauniegūtā pilsonība dos lielāku ceļošanas brīvību.
Spānijas vēstniecības aprēķini liecina, ka Spānijas pilsonību varētu saņemt līdz 180 000 kubiešu jeb vairāk nekā 1% no visiem Kubas iedzīvotājiem.
Likums, kurš ļauj bēgļu tuviniekiem pieprasīt Spānijas pilsonību, Spānijas valdība pieņēma 2007.gadā. Tā dēvētais "mazbērnu likums" noteic, ka pilsonību var iegūt jebkurš, kura vecāki vai vecvecāki ir dzimuši Spānijā, bet pametuši to laikā starp 1936.gadu un 1955. gadu.
BBC atgādina, ka aptuveni pusmiljons cilvēku Spānijā tika nogalināti laikā no 1936.gada līdz 1939.gadam, kad norisa ģenerāļa Franko vadītais Spānijas pilsoņu karš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
