Venecuēlā autoritārā līdera Nikolasa Maduro opozīcija jaunā mēģinājumā ievest valstī pirmās nepieciešamības preces iesaistās asiņainās sadursmēs ar armiju, nacionālo gvardi un Maduro galēji kreiso politiku atbalstošiem bruņotiem grupējumiem, dēvētiem par kolektīviem (colectivos).
Kopš piektdienas sadursmēs nogalināti jau vismaz seši cilvēki Brazīlijas pierobežā, bet ievainoto skaits vairākās savstarpēji ļoti attālās Kolumbijas un Brazīlijas pierobežas zonās mērāms simtos, ziņo starptautiskie mediji.
Latvijas atzītais Venecuēlas pagaidu prezidents Huans Gvaido piektdien devās uz Kolumbiju, lai izpildītu Maduro opozīcijai doto solījumu – ievestu valstī simtiem tonnas humanitārās palīdzības, tostarp pārtiku un zāles, no kurām vairums atsūtīta no ASV.
Maduro savukārt paziņojis, ka palīdzību pieņems tikai no tām valstīm, kuras atbalsta viņa režīmu, piemēram, Krievijas, Ķīnas, Bolīvijas, Kubas un Nikaragvas, baidoties no slepenas ieroču ievešanas opozīcijas apbruņošanai. Vairums tās kaimiņvalstu, tostarp abas Dienvidamerikas apdzīvotākās valstis Brazīlija un Kolumbija paudušas atbalstu Gvaido.
Pirmās divas kravas automašīnas, kuras sestdien no Kolumbijas devās pāri tiltam uz Venecuēlu, apturēja un aizdedzināja Maduro lojālās Nacionālā gvardes karavīri. Maduro valdība savukārt paziņojusi, ka uguni kravām pielaiduši ASV specdienestu aģenti. Fotogrāfijas no notikuma vietas apliecināja, ka sadedzinātas galvenokārt tika dažāda veida zāles un pirmās nepieciešamības preces, taču daļu no degošajām mašīnām aktīvistiem izdevās nogādāt drošībā.
Nekārtību aizsegā aptuveni 60 venecuēliesu militārpersonas pārbēgušas Kolumbijas robežu, ziņo Kolumbijas robežsardze. Vairāki Venecuēlas robežsargi naktī pārbēguši arī uz Brazīliju.
Gandrīz vienlaicīgi kravas automašīnas Venecuēlā iebrauca arī no Brazīlijas puses, bet arī tālāk netika – starp militārpersonām un vietējiem iedzīvotājiem izcēlās asiņainas sadursmes. Tā dēvētie kolektīvi pat atklājuši uguni uz protestētāju pūli.
Svētdien uz Brazīlijas pierobežu nosūtītas papildus Nacionālās gvardes vienības:
Iepriekš palīdzības kravas valstī mēģināja nogādāt kuģis no Puertoriko, bet pēc Venecuēlas armijas izteiktiem brīdinājumiem tas bija spiests atgriezties.
Maduro aicināja savus atbalstītājus "mobilizēties neatkarības aizstāvēšanai ar sirdsapziņu un prieku". Maduro kopš nākšanas pie varas sludina sava priekšgājēja Ugo Čavesa aizsāktās "Bolivāra revolūcijas" īstenošanu, kas izpaužas kā radikāla sociālisma ieviešana, tostarp lielu īpašumu un uzņēmumu nacionalizācija. Tas savukārt veicinājis investoru aizplūšanu, valūtas devalvāciju, inflāciju, uzņēmumu masveidīgu slēgšanu un ne tikai turīgo, bet arī nabadzīgo venecuēliešu aizplūšanu – valsti Maduro un Čavesa politikas rezultātā pametuši jau nepilni trīs miljoni iedzīvotāju, lēš kaimiņvalstu amatpersonas.
2018. gada nogalē Venecuēlā tika sarīkotas velēšanas, kurās Maduro opozicionāriem tika liegta dalība. Opozīcijas aktīvisti tās boikotēja, un tehniski vēlēšanās uzvarēja Maduro, tomēr ne opozīcija, ne vairums Latīņamerikas valstu neuzskata viņu par leģitīmu valsts līderi.
Savukārt, kad pēdējās demokrātiskajās parlamenta vēlēšanās ievēlēto Huanu Gvaido Nacionālā Asambleja 2019. gada janvārī iecēla par pagaidu prezidentu pēc ieilgušas politiskās un ekonomiskās krīzes, viņu par valsts līderi atzina vairums valstu abās Amerikās un Eiropā, kā arī virkne citu valstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
