Jevgēņijs Džugašvili, kam vēl ir padomju diktatora īstais uzvārds, iesūdzēja tiesā Krievijas Federālā Arhīva aģentūru, apsūdzot to viņa vectēva vārda nomelnošanā un arhīva dokumentu, kas apliecina, ka Staļins 1940.gadā personīgi pavēlējis nogalināt tūkstošiem Polijas virsnieku Katiņas mežā Krievijas rietumos, falsificēšanā.
Džugašvili apgalvo, ka interneta vietnē "rusarchives.ru" ievietotie pieci dokumenti ir viltojums, un pieprasīja tos izņemt no interneta. Viņš arī vēlējās saņem 10 miljonu rubļu kompensāciju par morālo kaitējumu.
Maskavas Tveras apgabala tiesa otrdien noraidīja Džugašvili prasību.
Džugašvili pagājušajā gadā zaudēja tiesas prāvā pret laikrakstu "Novaja Gazeta" saistībā ar tā slejās parādījušos publikāciju, kurā teikts, ka Staļins devis rīkojumu Katiņas slaktiņa veikšanai.
Starp internetā publiskotajiem pieciem dokumentiem ir ar 1940.gada martu datēts dokuments, kuru Staļinam rakstījis PSRS iekšlietu tautas komisārs Lavrentijs Berija, ierosinot nogalināt gūstekņu nometnēs turētos poļu virsniekus.
No 1940.gada 3.aprīļa padomju armija nogalināja vairāk nekā 22 000 poļu armijas virsnieku, policijas virsnieku, ārstu, profesoru un priesteru, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gadā.
1943.gadā parādījās pirmās ziņas par poļu militārpersonu masveida apbedījumiem Katiņas mežā un ap to - netālu no Smoļenskas Krievijā.
Nacistiskā Vācija nekavējoties vainoja slepkavībā padomju spēkus, bet Padomju Savienība vēlāk uzvēla vainu nacistiem un gandrīz pusgadsimtu apgalvoja, ka par to esot atbildīga Vācija.
Slaktiņš bija aizliegts temats gan Padomju Savienībā, gan Polijā līdz komunisma sabrukumam 1989.gadā, kad padomju līderis Mihails Gorbačovs beidzot atzina, ka par noziegumu ir atbildīgs Staļins.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
