Garīdznieks tiek apsūdzēts par to, ka viņš bijis saistīts ar 1998.gada sazvērestību nolūkā ietriekt ar sprāgstvielām pildītu vieglo lidmašīnu mauzolejā, kur atdusas modernās Turcijas republikas dibinātāja Mustafas Kemala Ataturka mirstīgās atliekas, laikā, kad valsts augstākie militārie un politiskie līderi tur būtu pulcējušies nacionālās dienas svinībās.
Prokuratūra viņu oficiāli apsūdz "mēģinājumā ar spēku gāzt konstitucionālo kārtību".
Dīvainā liecībā pirmdien Kaplans paziņoja, ka viņš nesen esot nosūtījis tagad jau mirušajam pāvestam Jānim Pāvilam II vēstuli, kurā viņš aicinājis pāvestu pāriet islāma ticībā.
Prāvā tika pasludināts pārtraukums, un tā atsāksies 30.maijā, kad pēdējos paziņojumus sniegs aizstāvības advokāti.
Kaplans pagājušajā gadā tika izraidīts no Vācijas, kur viņš vadīja tagad aizliegto organizāciju "Hilafet Devleti" (Kalifāta valsts). Viņš jau iepriekš izcietis cietumsodu par pavēles došanu nogalināt savu sāncensi organizācijas vadītāja amatam Halilu Ibrahimu Sofu.
Viņu atļāva izraidīt tikai pēc tam, kad Turcija apsolīja, ka tiesa būs taisnīga un Kaplanam netiks piespriests nāvessods. Turcija pagājušajā gadā pilnībā atcēla nāvessodu.
Slepkavības prāvā Vācijā tika sniegtas liecības, ka Kaplana grupējums esot paredzējis ieviest Turcijā islama šariata likumus un sūtījis naudu musulmaņu kaujiniekiem Afganistānā, Bosnijā un Čečenijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
