SKT arī saņēmusi sūdzības par citu ASV koalīcijā ietilpstošo valstu pilsoņu rīcību Irākā, piemēram, par britiem. Taču tiesa varēs sākt izmeklēšanu vienīgi tad, ja šo valstu varas iestādes nevēlēsies vai arī nespēs izmeklēt šīs sūdzības.
Starptautiskā krimināltiesa sāka darbu 1.jūlijā Hāgā. Atbilstoši statūtiem tiesai ir jurisdikcija tikai pār vissmagākajiem noziegumiem, kas skar visu starptautisko sabiedrību kopumā. Šis ir pirmais pastāvīgais tribunāls pasaulē, kura kompetencē ir tādi noziegumi kā genocīds, noziegums pret cilvēci, kara noziegumi un agresija.
Tiesa var īstenot savu jurisdikciju pār noziegumiem, kas izdarīti dalībvalsts teritorijā vai tos izdarījuši tās pilsoņi, ja dalībvalsts vai ANO Drošības padome informēs tiesas prokuroru par iespējami izdarītu tiesas jurisdikcijā esošu noziegumu vai tiesas prokurors ierosinās izmeklēšanu.
Statūti paredz dalībvalsts sadarbību ar tiesu, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiesas jurisdikcijā esošiem noziegumiem, tajā skaitā izpildot lūgumus par aizdomās turētās personas apcietināšanu un nodošanu.
Starptautisko krimināltiesu neatbalsta ASV prezidenta Džordža Buša administrācija, jo bažījas, ka tiesas darbības dēļ amerikāņu kareivji, kas piedalās militārās operācijās ārzemēs, būs pakļauti politiski motivētai vajāšanai. Tādēļ ASV ir parakstījusi vienošanos par savstarpēju otras valsts pilsoņu neizdošanu starptautiskai tiesai ar daudzām valstīm. Vašingtona arī pārtraukusi militāro palīdzību 35 valstīm, kuras atteikušās parakstīt ar ASV divpusējo vienošanos par personu neizdošanu SKT. Šo valstu vidū ir arī Latvija un pārējās Baltijas valstis.
SKT ir 18 tiesneši, tai skaitā Latvijas Satversmes tiesas tiesnese un Latvijas Universitātes profesore Anita Ušacka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
