Starptautiskā tiesa nolasīs spriedumu Vācijas un Itālijas strīdā par Otrā pasaules kara kompensācijām
Foto: stock.xchng

Starptautiskā tiesa (ICJ) piektdien pasludinās spriedumu lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz Vācijas prasību apturēt Itālijas tiesu līdzšinējo praksi pieņemt izskatīšanai kompensāciju pieprasījumus par nacistu pastrādātajiem kara noziegumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Paredzēts, ka ICJ priekšsēdētājs Hisaši Ovada spriedumu nolasīs plkst.11.00 pēc Latvijas laika tiesas galvenajā mītnē Hāgā.

Oficiālu prasību ICJ Vācija iesniedza jau 2008.gada decembrī, norādot, ka, pieņemot izskatīšanai prasības, kas attiecas uz noziegumiem, kuri pastrādāti laikā no 1943.gada septembra līdz 1945.gada maijam, Itālijas tiesas "nav ievērojušas jurisdikcijas imunitāti", kuru saskaņā ar starptautiskajām tiesībām bauda mūsdienu Vācija.

Berlīne lūgusi ICJ uzlikt Itālijai par pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai tās tiesu lēmumi, kuri "pārkāpj Vācijas suverēno imunitāti", netiktu izpildīti.

1943.gada septembrī Itālija pārgāja sabiedroto pusē, taču daļa valsts nonāca nacistiskās Vācijas karaspēka tiešā okupācijā.

1998.gadā Itālijas tiesā, pieprasot kompensāciju, vērsās kāds Luidži Ferīni, kurš 1944.gada augustā tika nosūtīts spaidu darbos uz Vāciju. 2004.gadā viņam par labu lēma Itālijas Augstākā tiesa, un kopš tā laikā simtiem nacistu kara noziegumu upuru atraitņu un citu ģimenes locekļu vērsušies Itālijas tiesās.

Saskaņā ar Berlīnes sniegtajām ziņām šobrīd izskatīšanā ir 80 šādas lietas, kurās kopumā iesaistīti 500 prasītāji.

Vācijas pārstāvji pagājušajā gadā brīdināja, ka gadījumā, ja Itālijas tiesām arī turpmāk tiks atļauts pieņemt civilprasības kara noziegumu lietās, "sekas būs dramatiskas".

Berlīne uzskata, ka tas apdraudēs "visus starpvalstu miera līgumus, kas noslēgti pēc bruņotiem konfliktiem, atļaujot iekšzemes tiesām tos pārskatīt un atkal atvērt".

Bez tam prasītāji vērsīsies dažādu valstu tiesās, meklējot pret sevi labvēlīgāku attieksmi, pagājušā gada septembrī norādīja Vācijas pārstāvji.

Savukārt Itālijas puse uzskata, ka šīs prasības pieņemamas izskatīšanai, jo nacistiskās Vācijas armijas pastrādātie pārkāpumi atzīstami par "starptautiskiem noziegumiem", kuru izvērtēšanu regulē starptautisko tiesību normas, kam esot augstāks spēks par valstu imunitāti.

Prāvā kā neiesaistītā puse piedalās arī Grieķija, jo 1944.gadā nacistu sarīkotā Distamo slaktiņa upuru ģimenes locekļi arī vērsušies Itālijas tiesās.

2007.gadā Florences tiesa, apmierinot Distimo ciematā nacistu sarīkotā slaktiņa upuru ģimenes locekļu prasību, uzlika arestu divām Vācijai piederošām ēkām.

Grieķijas vidienē esošā ciemata kādreizējo iedzīvotāju ģimenes locekļi vērsās Itālijas tiesā tāpēc, ka mēģinājumi panākt kompensāciju izmaksu Grieķijas tiesās bija nonākuši strupceļā.

1997.gadā Grieķijas tiesa uzdeva Vācijai izmaksāt prasītājiem Distamo lietā summu, kas ekvivalenta 28,6 miljoniem eiro, taču Vācijas pretestības, kā arī Grieķijas Tieslietu ministrijas negribīgā atbalsta dēļ spriedums tā arī netika pildīts.

1944.gada 10.jūnijā Distamo tika noslepkavoti 217 cilvēki.

Vācija pastāvīgi noraidījusi kompensāciju prasības, uzsverot, ka kompensāciju jautājums jau atrisināts ar abu valstu divpusējo līgumu, kas tika noslēgts 1960.gadā.

Vācija norāda, ka kompensācijās nacistu upuriem, tostarp izdzīvojušajiem koncentrācijas nometņu ieslodzītajiem un piespiedu darbu strādniekiem, tā jau izmaksājusi 67 miljardus eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Itālija Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form