Stāsies spēkā starptautiskais kasešbumbu aizliegums
Foto: Europa.eu

Starptautiskā vienošanās par kasešbumbu aizliegumu stāsies spēkā šī gada augustā, jo to ratificējušās nepieciešamās 30 valstis, paziņoja ANO.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā trešdien vēsta BBC, pēdējās no valstīm dokumentu ratificējušās Burkinafaso un Moldova.

Līgumu par kasešbumbu starptautisku aizliegumu Norvēģijas galvaspilsētā Oslo 2008. gada decembrī parakstīja 104, taču ratificējušas vienošanos vien 30 no tām. Tomēr aizliegumam nepievienojās lielākās kasešbumbu ražotājas un krājumu īpašnieces - Ķīna, Krievija, ASV un Izraēla.

Līgums paredz aizliegt kasešbumbu izmantošanu, ražošanu, pārdošanu un uzkrāšanu, un līgumu parakstījušās valstis apņemas astoņu gadu laikā iznīcināt savus kasešbumbu krājumus. Vienošanās arī paredz palīdzības sniegšanu kasešbumbu sprādzienu upuriem un palīdzību nesprāgušās munīcijas savākšanā un neitralizēšanā.

Pirmā līgumu parakstīja Norvēģija, kas arī spēlēja vadošo lomu tā sagatavošanā.

Katrā kasešu bumbā atrodas 200-650 aptuveni tenisa bumbiņu izmēra spridzekļu, kuri piebāzti ar nāvējošām adatiņām. Mazās bumbiņas izkaisās aptuveni divu futbola laukumu lielā teritorijā, un vismaz 10% no tām nesprāgst. Bumbas eksplodē pie mazākās kustības, nodarot postījumus visos virzienos plašā teritorijā ap eksplozijas vietu.

Kaut arī ir izstrādātas kasešbumbas, kas paredzētas tanku iznīcināšanai, pārsvarā tās tiek izmantotas cilvēku nogalināšanai plašā teritorijā.

Nesprāgušās mazās bumbas var izskatīties līdzīgas dzērienu bundžiņām vai arī putekļainiem akmeņiem. Katra mīna ir pietiekami spēcīga, lai sprādzienā norautu kāju vai nogalinātu bērnu, un starptautiskie likumi aizliedz šādu ieroču izmantošanu civiliedzīvotāju apdzīvotās zonās.

Vairums nesenajos konfliktos izmantotās šādas munīcijas nav ne uzticama, ne precīza un nav sprāguši aptuveni 10%-40% kasešbumbu izkaisītās munīcijas, norāda Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC).

Kasešbumbas bieži tiek nomestas ar izpletņiem, un tādējādi ieroču precizitāte ir lielā mērā atkarīga no vēja un laika apstākļiem, un bieži tās nokrīt tālu no mērķa, atstājot postošas sekas vairāku tūkstošu kvadrātmetru lielā teritorijā.

Kopš 1965.gada kasešbumbas sakropļojušas vai nogalinājušas aptuveni 100 000 cilvēku, no kuriem 98% ir civiliedzīvotāji. 1999.gadā Kosovā un 2003.gadā Irākā kasešbumbas izraisīja daudz lielāku upuru skaitu nekā jebkura cita ieroču sistēma.
Vairāk nekā ceturtā daļa upuru ir bērni, kas mazās bumbiņas notur par rotaļlietām vai skārda bundžām.

NATO ir pieņēmusi lēmumu nelietot kasešbumbas arī Afganistānā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form