"Mēs aplūkojam iespējas uzlabot mūsu pašreizējās programmas vai izveidot citas nodrošinājumu programmas, kas mūsu dalībvalstīm nodrošinātu lielāku pārliecību, ka tām nav nepieciešamības pašām sevi pasargāt, veidojot rezerves," pirmdien Meksikā notiekošajā konferencē pavēstīja Lipskis.
Daļa ekonomistu uzskata, ka tādu eksportētājvalstu kā Ķīnas apjomīgu valūtas rezervju veidošana ir viens no iemesliem globālās finanšu krīzes izraisīšanā.
Rezerves bieži vien tika investētas ASV dolāru aktīvos, kas palīdzēja saglabāt ASV procentu likmes zemā līmenī, kopā ar vājo aizdevumu izsniegšanas uzraudzību veicinot ASV mājokļa tirgus tā dēvētā burbuļa palielināšanos.
SVF šā mēneša sākumā aicināja fonda dalībvalstis palielināt kapitāla apjomu, ko tās var atvēlēt krīzes brīžos, līdz vienam triljonam dolāru (472 miljardiem latu) vai pat vairāk.
Fonds vēlas atturēt tādas valstis kā Ķīnu no apjomīgu valūtas rezervju veidošanas, pārliecinot tās, ka SVF nepieciešamības gadījumā varēs sniegt šīm valstīm palīdzību.
Tāpat Lipskis pirmdien arī brīdināja valstis nesamazināt ekonomikas stimulēšanai paredzētos pasākumus, jo tas varētu apdraudēt ekonomikas izaugsmi.
"Šis nav piemērots laiks, lai priekšlaicīgi pārstātu stimulēšanas pasākumu īstenošanu," uzvēra Lipskis.
SVF oktobra sākumā jau paziņoja, ka pasaules ekonomika sākusi pakāpeniski atveseļoties.
Fonds prognozē, ka globālā ekonomika šogad samazināsies par 1,1%, bet 2010.gadā pieaugs par 3,1%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
