Tā trešdien vēstī Īrijas plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties SVF dokumentu, kurā izklāstīts, kādas būtu eiro zonas valstīs veicamās prioritārās strukturālās reformas.
Dokumentā minēts, ka divas galvenās Īrijas prioritātes būtu bezdarba samazināšana un konkurētspējas vairošana.
Lai šos mērķus sasniegtu, SVF iesaka "pakāpeniski samazināt bezdarbnieku pabalstus un noteikt stingrākas prasības attiecībā uz darba meklēšanu", kā arī "pārskatīt minimālās algas apmēru, lai panāktu tās atbilstību vispārējam algu samazinājumam".
Īrijā pašlaik minimālā alga ir 8,65 eiro (aptuveni seši lati) stundā.
Turklāt, pēc medijos vēstītā, SVF pieprasījis veicināt sieviešu plašāku iesaistīšanos darba tirgū, kā arī īstenot nodokļu izmaiņas.
Saņemtas ziņas, ka starp Īriju un starptautiskajiem aizdevējiem notiekošajās sarunās centrālo vietu ieguvusi ārkārtīgi zemā uzņēmumu ienākuma nodokļu likme 12,5% apmērā, kuras dēļ par ķeltu tīģeri savulaik dēvētā Īrija plašos apmēros piesaistījusi ārvalstu investīcijas.
Vācija, kur uzņēmumiem piemēro 15% likmi, ir pieprasījusi, lai Īrija apmaiņā pret starptautisko aizdevumu paceltu uzņēmumu ienākuma nodokļu likmi, savukārt Īrijas valdība apgalvo, ka sarunās šāda prasība Dublinai netiekot izvirzīta.
Asi pret Īrijas nodokļu sistēmu vērsies vācu laikraksts "Bild", norādot, ka Dublinas politika ir "skandaloza".
"Vispirms viņi [īri] ar saviem ārkārtīgi zemajiem nodokļiem nozog citām valstīm darba vietas un nodokļu ieņēmumus, un tagad citām valstīm ir jāmaksā otrreiz, lai nepieļautu Īrijas banku sabrukumu," vēstī "Bild", kurš iepriekš iebilda arī pret palīdzības piešķiršanu finanšu krīzē nonākušajai Grieķijai.
Vairāki ekonomisti ir pārliecināti, ka īri būs spiesti pacelt uzņēmumu ienākuma nodokli, jo pretējā gadījumā nebūs iespējams paskaidrot, kāpēc Vācijas un Francijas nodokļu maksātājiem būtu jāsubsidē zemie Īrijas nodokļi.
Īrijas tautsaimniecība ir smagi cietusi no sabrukuma nekustamo īpašumu tirgū, augošā bezdarba un vairāku banku glābšanas pasākumiem, kuri iedragāja valsts budžetu.
Lai aizlāpītu lielo caurumu valsts budžetā, Īrija, kuru savulaik dēvēja par ķeltu tīģeri vairāk nekā desmit gadu ilgā straujā ekonomikas uzplaukuma dēļ, tagad īsteno drastisku tēriņu apcirpšanu, samazinot sabiedriskajā sektorā strādājošo algas un dažādus sociālos pabalstus.
Jau vēstīts, ka eiro zonas valstu finanšu ministri svētdienas vakarā atbalstīja Īrijas lūgumu sniegt tai finansiālu palīdzību valsts ekonomikas glābšanai un paziņoja, ka ir gatavi šim nolūkam izmantot pavasarī izveidoto Eiropas Finanšu stabilitātes fondu.
Pašlaik Īrija risina sarunas ar SVF, ES un Eiropas Centrālās bankas pārstāvjiem par aizdevuma piešķiršanas nosacījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
