"Mēs esam saskatījuši izaugsmes atgriešanos, un valsts budžeta deficīts ir ievērojami samazināts, tāpēc riski Rumānijai ir zemāki," ziņu aģentūrai "Mediafax" norādīja Frenks. "Es uzskatu, ka perspektīvas ir gaišākas par dažām eirozonas valstīm, kuras patlaban sagaida sarežģījumi."
Frenks uzsvēra, ka Rumānijas valdība "jau īstenojusi nopietnus pasākumus", lai ierobežotu budžeta deficītu.
Ilgu laiku vēl pirms Grieķijas vai Īrijas Rumānija nodrošināja starptautisko aizdevēju finansiālu palīdzību, lai mīkstinātu globālās ekonomikas krīzes sekas.
SVF, Eiropas Savienība (ES) un Pasaules Banka Rumānijai pagājušajā gadā piešķīra aizdevumu 20 miljardu eiro (14,05 miljardu latu) apmērā.
Apmaiņā pret šo aizdevumu Rumānija ir apņēmusies samazināt valsts budžeta deficītu no 7,1% pērn līdz 6,8% šogad un līdz 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) nākamgad.
Lai sasniegtu šo mērķi, valdība ir samazinājusi valsts ierēdņu algas par 25% un paaugstinājusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 19% līdz 24%.
SVF prognozē, ka Rumānijas ekonomika 2011.gadā pieaugs par 1,5% pēc pērn piedzīvotā 7,1% krituma.
Tajā pat laikā Rumānijas parādsaistību apjoms veido 35% no IKP, kas pēc ES standartiem ir zems līmenis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
