Armēnijas karavīri sestdien Kalnu Karabahā nogalinājuši divus azerbaidžāņus, svētdien vēsta Azerbaidžānas telekanāls ANS.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Nevienas puses valdība pagaidām nav ne apstiprinājušas, ne noliegušas notikušo.

Azerbaidžāna trešdien apsūdzēja Armēniju, ka tā tīši kurinot nemierus Kalnu Karabahā, kur apšaudē, pēc Azerbaidžānas teiktā, esot nogalināti 15 karavīri.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka otrdienas sadursmēs šajā strīdīgajā anklāvā, ko deviņdesmito gadu karā Armēniju atbalstošie spēki atņēma Azerbaidžānai, gājuši bojā 12 armēņu un trīs azerbaidžāņu karavīri.

Stāvoklis Armēnijā ir nestabils kopš pagājušās sestdienas, kad prezidents Roberts Kočarjans izsludināja ārkārtas stāvokli pēc masu protestiem pret pagājušajā mēnesī notikušajām prezidenta vēlēšanām, kuras, pēc opozīcijas apgalvojuma, esot tikušas manipulētas.

"Armēnija sarīkoja provokācijas uz frontes līnijas, lai novērstu starptautiskās sabiedrības un savas valsts pilsoņu uzmanību no iekšējās spriedzes un uzveltu vainu ārējam ienaidniekam," teica Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Hazars Ibrahims. "Azerbaidžāna nekad nerīkos provokācijas, taču pienācīgi atbildēs uz tām."

Kalnu Karabaha, kuras iedzīvotāji galvenokārt ir etniskie armēņi, atdalījās no Azerbaidžānas astoņdesmito gadu beigās, izraisot 1992.-1994.gada karu starp Armēnijas atbalstītajiem separātistiem un Azerbaidžānas armiju.

Šajā karā tika nogalināti vairāk nekā 35 000 un pārvietoti no saviem mājokļiem vairāk nekā viens miljons cilvēku. 1994.gadā tika panākta vienošanās par pamieru, taču šī teritorija palika Armēnijas kontrolē, uz frontes līnijas epizodiski notiek sadursmes un miera sarunas ir nonākušas strupceļā.

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs otrdien paziņoja, ka viņa valsts nepieciešamības gadījumā esot gatava atņemt Kalnu Karabahu ar spēku un gatavojoties tam, iepērkot militārās iekārtas un ieročus.

Azerbaidžāna ir svarīga naftas ieguvējvalsts un tās teritorijā netālu no robežas ar Armēniju atrodas svarīgi gāzes un naftas cauruļvadi, kas nogādā enerģiju no Kaspijas jūras uz pasaules tirgiem. Armēnija naftu neiegūst un arī cauruļvadi nešķērso tās teritoriju.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form