"Tieši tādēļ NATO ir iesaistījusies Dienvidaustrumeiropā - lai novērstu šādu melno caurumu izveidošanos mūsu durvju priekšā," teica NATO ģenerālsekretārs.
NATO vadīti miera uzturēšanas spēki darbojas Bosnijā, Kosovā un Maķedonijā.
Pēc Robertsona teiktā, plašajai starptautiskajai koalīcijai, kas tiek veidota pēc terora aktiem ASV, būtu vairāk jāsadarbojas, ja tā vēlas uzvarēt cīņā pret terorismu.
Runājot par NATO paplašināšanos, Robertsons sacīja, ka 11.septembra uzbrukumi Ņujorkā un Vašingtonā nav "nedz pārtraukuši paplašināšanās procesu, nedz aizcirtuši NATO durvis".
"Paplašināšanās loģika šodien ir tikpat aktuāla, cik 10.septembrī," viņš teica, piebilstot, ka kandidātvalstīm atļaus iestāties NATO tikai tad, kad tās atbildīs alianses militārajiem un politiskajiem standartiem.
NATO līderi nākamgad samitā Prāgā plāno lemt par alianses nākamo paplašināšanas kārtu.
Robertsons piektdien sacīja, ka svarīgi lēmumi tiks pieņemti gan Prāgas samitā, gan pirms tā, tādēļ visām deviņām kandidātvalstīm jāturpina attīstīties.
NATO ģenerālsekretārs uzrunāja tā dēvētā Viļņas desmitnieka prezidentus, kas tiekas Sofijā, lai apspriestu globālās drošības problēmas pēc 11.septembra terora aktiem ASV.
Viļņas desmitniekā ietilpst NATO kandidātvalstis - Latvija, Lietuva, Igaunija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Maķedonija un Albānija, kā arī Horvātija, kas vēl nav kļuvusi par alianses kandidātvalsti.
"Saņemt uzaicinājumu iestāties NATO nenozīmē pabeigt sprintu, tas vairāk līdzinās biļetes nopelnīšanai, lai uzsāktu maratonu," brīdināja Robertsons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
