Francijas galēji labējo spēku līderis Žans Marī Lepēns piektdien stājās tiesas priekšā par kara noziegumu attaisnošanu saistībā ar savu paziņojumu, ka nacistu okupācijas režīms Francijā "nebija īpaši necilvēcīgs".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pats 79 gadus vecais ilggadīgais galēji labējās partijas "Nacionālā fronte" (FN) līderis tiesā neieradās.

Lepēns, kurš 2002.gadā zaudēja prezidenta vēlēšanās, 2005.gadā intervijā žurnālam "Rivarol" pavēstīja, ka ziņas par nacistu veiktajiem slaktiņiem Francijā ir pārspīlētas.

"Ja vācieši ir pastrādājuši tik daudz masveida slepkavību visos valsts nostūros, kā to saka cilvēki ielās, tad nebūtu bijis nekādas vajadzības pēc koncentrācijas nometnēm politiski izsūtītajiem," pavēstīja Lepēns.

Notiesāšanas gadījumā viņam var piespriest cietumsodu līdz vienam gadam un 45 000 eiro (31 626 latu) lielu naudas sodu.

"Rivarol" redaktore Marija Luse Vaskesa, kura arī tiek tiesāta, tiesai pavēstīja, ka Lepēna komentāri viņu nav šokējuši.

"Ja neskaita deportācijas, okupācija bija samērā mērena, salīdzinot ar Nīderlandē un Beļģijā notikušo," viņa sacīja.

Nacisti ar kolaboracionistu Višī valdības palīdzību uz nāves nometnēm nosūtīja vairāk nekā 70 000 Francijas ebreju, un tūkstošiem franču civiliedzīvotāju gāja bojā vācu armijas atriebības operācijās, it īpaši kara beigās.

Tomēr Francijā tiek aktīvi debatēts par franču piekāpību 1940.-1944.gada okupācijai, kas lielāko daļu laika bija samērā mierīga, salīdzinot ar Austrumeiropas valstu pieredzi.

Lepēns jau vairākkārt ticis notiesāts par rasismu un antisemītismu. 1987.gadā viņš nacistu gāzes nometnes raksturoja kā "vēstures detaļu".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form