Tilersons pieļauj militāru rīcību pret Ziemeļkoreju
Foto: Reuters/Scanpix

ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons piektdien apmeklēja pasaulē visstingrāk apsargāto robežu, sveicot pie buferzonas starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju dislocētos amerikāņu karavīrus, bet preses konferencē Seulā pieļāva militāru rīcību pret Phenjanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tilersons paziņoja, ka militāra rīcība pret Ziemeļkoreju ir viena no alternatīvām, brīdinot, ka Vašingtonas stratēģiskā pacietība pret Phenjanu sāk beigties.

Stingrais paziņojums varētu iezīmēt izmaiņas ASV politikā pret starptautiski izolēto valsti. "Mēs noteikti negribam, lai sāktos militārs konflikts," viņš pavēstīja reportieriem Seulā.

Tomēr, "ja viņi palielinās savas kodolprogrammas radītos draudus līdz līmenim, kas, pēc mūsu domām, prasīs rīcību, tad tāda alternatīva ir galdā", uzsvēra valsts sekretārs.

"Stratēģiskās pacietības politika ir beigusies," Tilersons paziņoja kopīgā preses konferencē ar Dienvidkorejas ārlietu ministru Junu Bjunse. "Mēs izpētām jauna veida diplomātiskos, drošības, ekonomiskos pasākumus. Galdā ir visas alternatīvas," piebilda valsts sekretārs.

"Stratēģiskā pacietība" ir bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas dotais apzīmējums Vašingtonas politikai, kas paredzēja izvairīties no sarunām ar Phenjanu, kamēr tā nav devusi taustāmas saistības ceļā uz atbrīvošanos no kodolieročiem, cerot, ka iekšējais saspīlējums Ziemeļkorejā izraisīs pārmaiņas.

Ziemeļkorejai ilgi ir bijušas ambīcijas kļūt par kodolvalsti, un tā savu pirmo atombumbas izmēģinājumu sarīkoja 2006. gadā. Kopā Ziemeļkoreja veikusi piecus atombumbas izmēģinājumus, divus no tiem pērn. Sodot Ziemeļkoreju par tās kodolprogrammu un ballistisko raķešu programmu, ANO pret Phenjanu ir noteikusi sankcijas, tomēr Ķīna tikusi vainota par šo sankciju pilnvērtīgu neieviešanu.

Sestdien Tilersonam paredzēts apmeklēt Pekinu, kur viņš aicinās Ķīnu izdarīt lielāku spiedienu uz Ziemeļkoreju. "Es nedomāju, ka mēs jebkad esam pilnībā panākuši maksimālo rīcības līmeni, kas paredzēts ANO Drošības padomes rezolūcijās ar pilnu visu valstu dalību," viņš norādīja. "Mēs zinām, ka citas valstis var rīkoties," piebilda Tilersons.

Dažas stundas iepriekš Tilersons ar helikopteru ieradās bāzē "Bonifas", kas atrodas 400 metrus no demilitarizētās zonas, kas tika izveidota pēc Korejas kara beigām 1953. gadā.

Jaunais ASV valsts sekretārs ir devies savā pirmajā ārvalstu vizītē, kuras gaitā viņš jau apmeklējis Japānu, pašlaik uzturas Dienvidkorejā un vēl plāno ierasties Ķīnā.

Demilitarizētā zona no abām pusēm tiek sargāta ar kājnieku mīnām, dzeloņstiepļu žogiem, tanku slazdiem un tūkstošiem karavīru. Domājams, ka demilitarizētajā zonā ir izvietotas vairāk nekā miljons mīnu. Kājnieku mīnas eksplozijā, par ko Seula vainoja Phenjanu, 2015.gadā tika sakropļoti divi dienvidkorejiešu karavīri.

Abas zonas puses ir iecienīts tūristu apskates punkts. Korejas karš beidzās tikai ar pamieru, kas nozīmē, ka formāli abas valstis joprojām ir karastāvoklī.

Tiek uzskatīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps apsver visas iespējas, tostarp militārās, lai apturētu Ziemeļkorejas kodolprogrammu, pirms tā ir izstrādājusi kodolraķeti, kas spēj sasniegt ASV kontinentālo daļu.

ASV centieniem būtiska ir Ķīna un tās iespējas pārliecināt Ziemeļkoreju mainīt kursu. Kamēr ASV un to sabiedrotās Dienvidkoreja un Japāna aicina Pekinu izdarīt lielāku ekonomisko spiedienu uz Ziemeļkoreju, Ķīna ir paudusi vēlmi atsākt diplomātiskās sarunas.

ASV un Ķīnas domstarpības izraisījusi arī ASV pretgaisa aizsardzības raķešu izvietošana Dienvidkorejā. Vašingtona norāda, ka šī sistēma ir vērsta pret Ziemeļkorejas radītajiem draudiem, bet Pekina tajā saredz draudus savai drošībai.

Valsts departamenta amatpersonas Tilersona šīsnedēļas viesošanos Japānā, Dienvidkorejā un Ķīnā ir nosaukušas par "uzklausīšanas tūri".

Viesojoties Tokijā, Tilersons pirms tam uzsvēra, ka 20 gadus ilgušie centieni apturēt Ziemeļkorejas kodolieroču izstrādāšanas ambīcijas ir cietuši neveiksmi, un tādēļ ir vajadzīga jauna pieeja. Viņš gan neatklāja šādas jaunas pieejas detaļas.

Vēlēšanu kampaņas laikā Tramps apšaubīja ASV drošības alianses, aicinot Tokiju un Seulu darīt vairāk savas aizsardzības labā.

Japānā un Dienvidkorejā ir izvietoti ASV karavīri. Vašingtona arī ir aicinājusi Tokiju un Seulu pastiprināt to savstarpējo drošības sadarbību, neskatoties uz abu valstu vēsturiski saspīlētajām attiecībām.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ANO Drošības padome ASV Baraks Obama Dienvidkoreja Donalds Tramps Japāna Ķīna Rekss Tilersons Ziemeļkoreja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form