Tūkstošiem cilvēku svētdien Mjanmas lielākajā pilsētā Jangonā sapulcējušies uz protestiem pret armijas sarīkoto valsts apvērsumu un pieprasījuši valdības vadītājas Aunas Sanas Su Či atbrīvošanu.
Protestētāju plakāti vēstīja "Taisnīgumu Mjanmai" un "Mēs nevēlamies militāro diktatūru".
Protesti Mjanmā notika arī sestdien, kad Jangonas ielās izgāja aptuveni 1000 cilvēku.
Jau ziņots, ka Mjanmas armija pirmdien sarīkoja valsts apvērsumu un aizturēja galvenās valdības amatpersonas, tai skaitā faktisko valdības vadītāju Aunu Sanu Su Či un prezidentu Vinu Mjintu. Varu pārņēmusī armija no otrdienas ieviesa komandantstundu un sestdien Mjanmā tika nobloķēta piekļuve sociālajiem medijiem.
Grupa "NetBlocks", kas novēro interneta sakaru pārtraukumus pasaulē, šodien ziņoja, ka pēcpusdienā Mjanmā piekļuve internetam daļēji atjaunota. Taču "NetBlocks" norādīja, ka uzlabojumi var būt īslaicīgi un sociālie mediji joprojām tiek bloķēti.
ASV un citu pasaules valstu valdības nosodījušas Mjanmā notikušo militāro apvērsumu un aicinājušas atjaunot demokrātiju.
Jangonā protesti sākās vairākās vietās, bet apvienojās lielākā demonstrācijā pie Sule pagodas pilsētas centrā. Protestētāji skandēja "Ilgu mūžu mātei Su" un "Nost ar militāro diktatūru".
Vismaz 2000 arodbiedrību un studentu aktīvistu un citi cilvēku sapulcējās krustojumā pie Jangonas universitātes. Viņi devās gājienā pa galveno ielu, kavējot satiksmi. Taču autovadītāji signalizēja viņu atbalstam.
Policisti bija nobloķējuši galveno ieeju universitātē un netālu no ēkas bija novietoti divi ūdensmetēji.
Pie Jangonas pilsētas domes protestētāji dāvināja ziedus policistiem.
Protesti notika arī Mjanmas otrajā lielākajā pilsētā Mandalajā un citur valstī.
Mandalajā sapulcējies īpaši liels pūlis un noticis motociklistu brauciens, kurā piedalījušies simtiem cilvēku, vēstīja vairāki Mjanmas ziņu dienesti un ieraksti sociālajos medijos.
Vairākos video, kas esot uzņemti Mjavadi, kas atrodas pie Mjanmas robežas ar Taizemi, redzams, kā policisti raida šāvienus gaisā, cenšoties izklīdināt protestētājus. Taču ziņu par cietušajiem vai panikas izcelšanos pūlī nav.
Armija apsūdzējusi Su Či valdību, ka tā nav ņēmusi vētrā armijas sūdzības par krāpšanos pērnā novembra vēlēšanās, lai gan vēlēšanu komisija paziņoja, ka nav gūti pierādījumi apgalvojumiem par krāpšanos vēlēšanu procesā.
Armija Mjanmā pie varas atradās gandrīz pusgadsimtu, un pārejas process uz daļēju civilo pārvaldi sākās tikai 2010.gadā.
Līdz ar daudzu citu politieslodzīto atbrīvošanu arī Nobela Miera prēmijas laureāte Su Či tika atbrīvota no mājas aresta, kurā viņa bija atradusies 15 gadus.
Pēc vēlēšanās, kas notika 2015.gadā, par pirmo valsts padomnieci jeb faktiski premjerministri kļuva Su Či. Tas raisīja optimismu par gaidāmo valsts demokratizāciju.
Tomēr kopš tā laika Su Či cilvēktiesību cīnītājas tēls ir ievērojami nobālis un viņa izpelnījusies starptautiskās sabiedrības kritiku par vardarbību pret rohindžu minoritāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
