Vicinot Irānas karogus, ASV naidīgus lozungus un Irānas augstākā līdera ajatollas Ali Hameneji attēlus, pūlis, kurā lielākoties bija jaunieši, izkliedza arī pret Izraēlu vērstus saukļus.
Irāna ik gadu 4.novembrī svin gadadienu kopš islāmistu studenti 1979.gadā ieņēma ASV vēstniecību dažus mēnešus pēc islāma revolūcijas, kurā tika gāzts ASV atbalstītais šahs. Vēstniecība Teherānas centrā kopš tā laika ir slēgta, un Irānai un ASV nav diplomātisko attiecību.
Toreiz 52 amerikāņu diplomāti 444 dienas bija spiesti pavadīt ķīlnieku statusā, jo Vašingtona noraidīja islāmistu prasību izdot gāzto šahu Mohammadu Rezu Pahlavi.
Tomēr aizvadītajos 30 gados daudzi irāņi, kuri vadīja vēstniecības ieņemšanu, ir kļuvuši par asiem tā režīma kritiķiem, kuru viņi palīdzēja iedibināt.
Šā gada ASV naidīgā demonstrācija, kas ir viens no islāmistu režīma stūrakmeņiem, notiek dažas dienas pirms gaidāmajām kodolsarunām, kurās ASV un Irānas pārstāvji sēdīsies pie viena galda, lai apspriestu Teherānas pretrunīgi vērtēto kodolprogrammu.
ASV un Irānas attiecības kļuva ievērojami naidīgākas bijušā ASV prezidenta Džordža Buša valdīšanas laikā, kurš nodēvēja Irānu par daļu no "ļaunuma ass" līdz ar Ziemeļkoreju un Sadama Huseina Irāku.
Attiecības kļuva vēl saspīlētākas pēc 2005.gada, kad pie varas nāca prezidents Mahmuds Ahmadinedžads. Radikālais prezidents atkārtoti nāk klajā ar ASV naidīgām tirādēm.
Islāma republikas augstākais līderis Hameneji licis skaidri saprast, ka viņš joprojām neuzticas ASV, neraugoties uz Buša pēcteča Baraka Obamas diplomātiskajiem mēģinājumiem tuvoties Teherānai.
Trešdien Hameneji atkal slavēja vēstniecības ieņemšanu pirms 31 gada un pauda neuzticēšanos ASV līderiem.
"Šis akts simbolizē jaunās revolucionārās paaudzes drosmi un bezbailību Amerikas varenības priekšā, jo šī spiegu midzeņa (ASV vēstniecības) ieņemšana destabilizēja Amerikas varu," viņš teica kādā studentu saietā gadadienas priekšvakarā. "ASV prezidentu deklarācijas dažādos laikos šķitušas draudzīgas un maigas, taču faktiski tās ir kā dzelzs roka samta cimdos."
Šogad gadadiena tiek svinēta laikā, kad Vašingtona šomēnes līdz ar Lielbritāniju, Krieviju, Ķīnu, Franciju un Vāciju gatavojas piedalīties diskusijās ar Irānu par tās kodolprogrammu.
Pasaules lielvarām ir aizdomas, ka Irānas kodolpolitika ir vērsta uz ieroču izgatavošanu, ko Teherāna gan noliedz.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
