Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Turcija apspriedusi ar Krieviju iespēju noregulēt Kalnu Karabahas konfliktu pēc kopīgā darba parauga, kas abām valstīm ir Sīrijā, tomēr risinājuma pagaidām nav, trešdien pavēstījis Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu.

"Mūsu prezidents [Redžeps Tajips Erdogans] izteica priekšlikumus [Krievijas] prezidentam [Vladimiram] Putinam, notika apspriedes ar [Krievijas ārlietu ministru Sergeju] Lavrovu, bet šim konfliktam tā arī nav rasts risinājums nedz divpusējā, nedz daudzpusējā līmenī," apaļā galda sarunās ziņu aģentūrā "Anadolu" sacīja ministrs.

"Tikai ar uguns pārtraukšanas režīmu šis konflikts netiks atrisināts, Armēnijai arī nekavējoties ir jāizved savs karaspēks no Azerbaidžānas teritorijas," norādīja Čavušoglu, izsakoties par Kalnu Karabahas strīdus reģionu. Sīrijas konfliktā Turcija un Krievija vienojušās par buferzonu izveidi, kas Idlibas provincē nošķir nemiernieku un valdības spēkus, bet ziemeļaustrumos - Turcijas armiju un kurdu spēkus.

Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru. Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas. Ir apstiprināts, ka kopš svētdienas notiekošajās kaujās ir gājuši bojā ap 100 cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!