Vēsturiskā vienošanās, kas tuvāko gadu desmitu laikā izmainīs Eiropu un Turciju, panākta pēc vairāku stundu sarunām starp Turcijas premjerministru Redžepu Tajipu Erdoganu un Nīderlandes premjerministru Janu Peteru Balkenendi.
Nīderlandes premjers preses konferencē pēc vienošanās noslēgšanas paziņoja, ka Ankara ir "pieņēmusi mūsu pasniegto roku", panākto vienošanos raksturojot kā "vēsturisku".
Viņš norādīja, ka Turcijas piekrišana dokumentam "nav oficiāla [Kipras grieķu valdības] atzīšana, bet tas ir solis, kas var novest pie progresa šajā jomā".
Arī Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans piektdien preses konferencē pēc vienošanas noslēgšanas paziņoja, ka dokumenta parakstīšana par asociācijas līgumu paplašināšanu attiecībā uz jaunajām desmit ES dalībvalstīm nekādā veidā nenozīmē Kipras valdības atzīšanu.
Erdogans piebilda, ka sarunu process palīdzēs atrisināt daudzās pastāvošās nevienprātības.
"Tas ir vēsturisks notikums. Tas parāda, ka tiem, kas uzskata, ka starp kristiešu un musulmaņu civilizācijām pastāv kādas fundamentālas nesaskaņas, nav taisnība. Mēs varam strādāt kopā un mēs varam kopīgi sadarboties," žurnālistiem paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs.
"Es esmu ļoti apmierināts," sacīja Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, kurš ir viens no aktīvākajiem Turcijas atbalstītājiem 25 nāciju blokā.
Vienošanās paredz, ka Turcija izdos rakstveida paziņojumu, solot parakstīt protokolu, kas paplašina Ankaras un ES asociācijas līgumu uz desmit jaunajām bloka dalībvalstīm, ieskaitot arī Kipru, ziņo ES diplomāti.
Turcija protokolu parakstīs pirms 2005.gada 3.oktobrī paredzētā iestāšanās sarunu sākuma.
ES amatpersonas izteikušās, ka muitas nolīguma parakstīšana nozīmētu grieķu Kipras valdības atzīšanu.
Tajā pašā laikā ES galotņu sanāksmes gala dokumentā nebūs iekļauta prasība, lai Turcija jau piektdien paraksta dokumentu par Kipras atzīšanu.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeks Strovs sacīja, ka vienošanās nav "oficiāla vai neoficiāla Kipras valdības atzīšana un mēs par to cenšamies pārliecināt Turcijas valdību".
Viņš norādīja, ka daudzām valstīm ir juridiski saistošas vienošanās ar, piemēram, palestīniešu pašpārvaldi vai Taivānu, neatzīstot tās kā valstis.
Francijas premjerministrs Žaks Širaks uzslavēja Nīderlandes prezidentūru, kas ir paveikusi "ievērojamu" darbu, lai panāktu vienošanos ar Turciju, vienlaikus izsakot atzinību arī Ankarai par tās centieniem, gatavojoties iestāšanās sarunām.
"Sarunu uzsākšana automātiski nenozīmē uzņemšanu. Ceļš būs garš un grūts, ja Turcija spēs izpildīt visus priekšnosacījumus, lai pievienotos Eiropai," preses konferencē vienošanās noslēgšanas sacīja Širaks.
Francijas līderis atgādināja, ka netiks pieļauti nekādi kompromisi attiecībā uz politiskajiem un citiem kritērijiem Turcijas iestāšanās sarunu gaitā.
Viņš norādīja, ka katra ES dalībvalsts var bloķēt sarunas ar Turciju, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu.
Širaks solīja, ka Francijas iedzīvotāji varēs referendumā paust savu nostāju par Turcijas uzņemšanu blokā, kad iestāšanās sarunas būs pabeigtas.
Arī Austrija ir solījusi sarīkot referendumu par Turcijas uzņemšanu ES.
ES līderi lika sanāksmes viesim ANO ģenerālsekretāram Kofi Annanam gaidīt pusotru stundu, kamēr viņi centās panākt kādu vienošanos par Turciju.
Iepriekš sagatavotajā ES galotņu sanāksmes gala dokumenta projektā bija teikts, ka dalībvalstis sagaida no Turcijas, ka tā piektdien parafēs vienošanos par Kipras "de facto" atzīšanu, kas tiktu ratificēta līdz iestāšanās sarunu uzsākšanai 2005.gada 3.oktobrī.
Tomēr Turcija pauda neapmierinātību par šādu nosacījumu izvirzīšanu un premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans piekrita grieķu Kipras pastāvēšanu atzīt tikai mutiski, atsakoties parakstīt kādu dokumentu šajā sakarā.
ES galotņu sanāksmes gala dokumenta iestāšanās sarunu mērķis definēts kā Turcijas uzņemšana par ES pilntiesīgu dalībvalsti, vienlaikus norādot, ka sarunas ir "process ar atvērtu iznākumu, kura rezultāts iepriekš nevar tikt garantēts".
Ja kandidātvalsts nespēs izpildīt dalības kritērijus, "jānodrošina, ka attiecīgā kandidātvalsts pilnībā tiktu iesaistīta Eiropas struktūrās, izmantojot stiprākās no [citām] iespējamajām saitēm", teikts aģentūras "Reuters" rīcībā nonākušajā dokumenta projektā.
ES arī patur tiesības atstāt spēkā dažus ierobežojumus strādnieku migrācijai no Turcijas.
ES līderu vienošanās varētu noslēgt ilgos Turcijas centienus kļūt par Eiropas bagāto valstu apvienības locekli. Kopš brīža, kad Ankara 1963.gadā parakstīja asociācijas līgumu ar toreizējās Eiropas Kopienas dalībvalstīm, pirmo reizi paužot vēlmi pievienoties Eiropas valstu blokam, pagājuši jau vairāk nekā 40 gadi.
Tajā pašā laikā Ankaras ielās piektdien nemaz nebija vērojams entuziasms par Briselē panākto galīgo vienošanos nākamā gada 3.oktobrī sākt sarunas par Turcijas iestāšanos ES.
Cilvēki kārtoja savas lietas, un, kad viņiem jautāja par vēsturisko notikumu, viņi tikai paraustīja plecus.
"Tam vienalga būs vajadzīgs ilgs laiks, un, kas zina, vai viņi beidzot mūs uzņems," teica kāda Ankaras restorāna oficiants Omers, paužot daudzu cilvēku noskaņojumu.
"Jebkurā citā valstī cilvēki būtu izgājuši ielās ar karogiem," teica kādas televīzijas stacijas žurnālists.
Kaut arī sabiedrību tas neietekmēja, televīzijas kanāli nemitīgi atspoguļoja notikumus Briselē, neraidot pat reklāmas.
Vienu brīdi šķita, ka Turcija neparakstīs piedāvāto darījumu. CNN turku kanāla diktora seja izstiepās, taču pēc brīža viņš jau staroja. "Mēs esam atgriezušies no katastrofas," viņš teica skatītājiem.
Biržas dīleriem tā bija debessmanna, un Stambulas Fondu biržas indekss nekavējoties sasniedza rekordaugstu rādītāju, dienas laikā paaugstinoties par 1,7%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
